Atjaunojamās enerģijas nozare Spānijā ir spērusi lielu soli ceļā uz pāreju uz enerģiju, uzsākot a izsole līdz 3.000 megavatiem (MW) kas vērsti uz atjaunojamām tehnoloģijām. Šis izsoles mehānisms ir būtisks, lai sasniegtu valsts un Eiropas mērķus emisiju samazināšanai un tīras enerģijas veicināšanai. Ar atjauninātu tiesisko regulējumu un jauniem noteikumiem Spānija pastiprina apņemšanos līdz 60. gadam nodrošināt 2030 GW atjaunojamās enerģijas.
Normatīvā sistēma un ilgtermiņa mērķi
El Ministru padome apstiprināja Karaļa dekrētu, kas nosaka šīs izsoles ietvaru. Šis dekrēts ir daļa no ilgtermiņa plāna, kas ietver Nacionālo integrēto enerģētikas un klimata plānu (PNIEC) 2021.–2030. gadam. Šajā ziņā izsole cenšas nodrošināt Spānijas saistības attiecībā uz PNIEC mērķi, kas paredz, ka līdz 42. gadam atjaunojamo energoresursu līdzdalība veidos 2030% no patēriņa.
Starp šajā Karaliskā dekrētā ietvertajiem pasākumiem īpaši izceļas īpaša atlīdzības režīma piešķiršana jaunizveidotām iekārtām, kas mudina investorus piedalīties šajos projektos. Izsoļu sistēmai būs izšķiroša nozīme nākamajā desmitgadē, un paredzams, ka ikgadējās izsoles veicinās valsts lielāku enerģētisko neatkarību un ievērojamu uzstādītās atjaunojamās enerģijas jaudas pieaugumu.
Dalība izsolē un nosacījumi
Lai piedalītos izsolē, objektiem jāatbilst noteiktām prasībām: tām jāatrodas pussalā, jābūt pilnīgi jaunām un reģistrētām Atjaunojamās enerģijas ekonomiskā režīma (REER) ietvaros. Tas neļauj vieniem un tiem pašiem projektiem iegūt vairāk nekā vienu balvu un nodrošina, ka izsolītā jauda ir papildu.
Valdība ir skaidri norādījusi, ka process būs konkurētspējīgs, piešķirot objektus, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā ekonomiskākais piedāvājums. Turklāt dažos nesenos procesos, kā noteikts Karaliskā dekrētā 960/2020, tiek ņemti vērā arī citi aspekti, piemēram, vides ilgtspējība un noturība.
Sagaidāmais rezultāts ir tāds, ka attīstības atļauju saņem tās tehnoloģijas, kas piedāvā lielāku rentabilitāti un ekonomisko efektivitāti. Tādā veidā tas ir saskaņots ar PNIEC un Eiropas Komisijas mērķiem veicināt zaļu un konkurētspējīgu enerģētikas sistēmu.
Eiropas konteksts un atjaunojamās enerģijas deficīts
Spānija pēdējā desmitgadē ir piedzīvojusi ievērojamu deficītu atjaunojamās enerģijas attīstībā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Tas ir bijis galvenais šķērslis virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu, ko noteikusi ES, gan 2020. un 2030. gadam.
Runājot kontekstā, 2015. gadā atjaunojamā enerģija sedza tikai 17,3% no enerģijas galapatēriņa20 %, kas nepieciešami, lai sasniegtu 2020. gada Eiropas mērķus. Stimulu trūkums un neefektīvs tiesiskais regulējums dažos gados veicināja šī mērķa sasniegšanu.
Lai novērstu šo plaisu, Karaļa dekrēts 960/2020 un turpmākās izsoles ir kalpojušas kā pagrieziena punkts nozarei, tiecoties panākt ievērojamu uzplaukumu, ieviešot jaunas atjaunojamās enerģijas jaudas, kas ļauj izpildīt saistības Parīzes nolīgums un ES prasībām.
Izsoļu un resursu optimizācija
Īstenojot šīs izsoles, Spānija ne tikai cenšas palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, bet arī samazināt tās ārvalstu enerģijas atkarība, kas saskaņā ar dažiem pētījumiem ir par 20 punktiem virs Eiropas vidējā līmeņa.
Izsoles ļauj nodrošināt konkurētspējīgākas cenas gala patērētājiem, jo nodrošina, ka uzvarējušie uzņēmumi piedāvā savu atjaunojamo enerģiju par kontrolētām cenām, kas noteiktas pašās izsolēs, pasargājot patērētāju no enerģijas tirgus svārstībām ilgtermiņā.
Tāpat jaunais izsoļu sistēmas dizains ietver stimulus tādām tehnoloģijām kā enerģijas uzkrāšana un atjaunojamo energoresursu integrācijas uzlabošana tīklā. Šie aspekti ir būtiski, lai garantētu elektroenerģijas piegādes stabilitāti un samazinātu pārtraukumus, kas raksturīgi tādām tehnoloģijām kā saules fotoelementi vai vēja enerģija.
Vēja nozares izaicinājumi un nākotne
La uzstādīta vēja enerģija Spānijā pēdējos gados ir piedzīvojusi ievērojamu kavēšanos, kas liek apšaubīt izvirzīto mērķu izpildi. 2020. gadā tika sasniegta jauda aptuveni 29.000 2030 MW, lai gan PNIEC mērķis 50.000. gadam nosaka mērķi XNUMX XNUMX MW.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir bijis juridiskā nenoteiktība un pārmērīgā birokrātija administratīvajās procedūrās, kas ir atturējusi daudzus investorus un nozares uzņēmumus. Stājoties spēkā jauniem regulējošiem mehānismiem un kļūstot elastīgākiem attīstības nosacījumiem, vēja nozare piedzīvos būtisku uzplaukumu.
Neskatoties uz šiem neveiksmēm, Ekoloģiskās pārejas ministrija tuvākajos gados paredz spēcīgu vēja enerģijas pieaugumu, un sagaidāms, ka secīgas izsoles veicinās atjaunojamo energoresursu iekārtu uzstādīšanu atbilstošā laikā un veidā.
Globālās investīcijas atjaunojamā enerģijā
Pasaules mērogā investīcijas atjaunojamā enerģijā turpina pieaugt gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs. Spānija vienmēr ir bijusi pioniere šajā jomā, būdama viena no tām septiņi pasaules līderi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas jomā vēl pirms dažiem gadiem.
Tomēr atalgojuma ietvara pasliktināšanās laikā no 2012. līdz 2015. gadam izraisīja uzstādītās jaudas stagnāciju. Daudzi uzņēmumi nolēma pārtraukt investīcijas, ņemot vērā, ka Spānija vairs nepiedāvā drošu vidi atjaunojamiem energoresursiem. Pašreizējo izsoļu regulējums mēģina mainīt šo situāciju un veicināt izaugsmi tādās nozarēs kā saules enerģija vai biomasa.
Kas notiek, kad palielinās CO2 emisijas?
Investīciju stagnācija un lēnā pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem ir padarījusi Spāniju ļoti atkarīgu no fosilā kurināmā. Laikā no 2014. līdz 2015. gadam valsts piedzīvoja a Ogļu izmantošanas pieaugums par 22%., kas savukārt palielināja CO2 emisijas un oglekļa emisiju tiesību izmaksas.
Emisiju pieaugumam ir nopietnas sekas ne tikai vides, bet arī ekonomiski. Dažas aplēses liecina, ka Spānija iztērēja vairāk nekā 100 miljoni eiro CO2 tiesībās vienā gadā naudu, ko varēja izmantot, lai uzlabotu un paplašinātu atjaunojamo enerģiju.
Šajā kontekstā izsoļu īstenošanas gaita un jaunu tīro energoelektrostaciju būvniecība kļūst izšķiroša, lai nākotnē izvairītos no piesārņojošo gāzu emisiju pieauguma un vienlaikus uzlabotu enerģētikas nozares konkurētspēju valstī.
Ar atjaunojamo energoresursu uzņēmumu spiedienu un atjaunoto normatīvo regulējumu viss liecina, ka Spānija tuvākajos gados atkal atgūs savu pasaules līdera statusu atjaunojamo energoresursu jomā.