Lielākais atjaunojamās enerģijas integrācijas projekts Līdz šim tas notiks trīs Eiropas valstīs: Holande, Dānija un Vācija. Šī vērienīgā plāna mērķis ir radīt ekvivalentu a Silikona ieleja jūras vēja enerģijas, ar būvniecību mākslīga sala Dogger Bank, kur paredzēts integrēt līdz 100 GW vēja enerģijas. Šī sala atradīsies smilšainajā Dogger Bankā, kas ir stratēģisks apgabals Ziemeļjūrā, kas atrodas 100 km attālumā no Lielbritānijas krasta.
Power Link Islands projekts
Ar nosaukumu Power Link salas, sala kalpos kā nervu centrs šajā teritorijā saražotās jūras vēja enerģijas sadalei. Šī projekta mērķis ir piegādāt tādas valstis kā Lielbritānija, Vācija, Dānija, Nīderlande, Norvēģija un Beļģija, cerot gūt vairāk nekā 80 miljoni patērētāju Ziemeļeiropā. 
Papildus tam, ka infrastruktūra ir savienojuma platforma starp vēja parkiem, tā ļaus tirgot elektroenerģiju starp savienotajām valstīm. Izmantošana līdzstrāvas līnijas pārraidei enerģijas patēriņš ir būtisks, jo tas samazinās enerģijas zudumus lielos attālumos. Tas ir ļoti svarīgi, lai maksimāli palielinātu sistēmas efektivitāti, kas konkurēs ar citām iniciatīvām, piemēram, sauszemes saules vai mazākiem vēja enerģijas projektiem.
Ziemeļjūras stratēģiskās priekšrocības
Viens no šī projekta galvenajiem aspektiem ir tā atrašanās vieta Ziemeļu jūra, viens no vējainākajiem reģioniem pasaulē, kas attaisno vēja turbīnu uzstādīšanu šajā rajonā. Turklāt Dogger Bankas seklie ūdeņi ļauj būvēt stabilu un lētāku infrastruktūru salīdzinājumā ar citām dziļākām jūras teritorijām. Vairākas īpašības padara Ziemeļjūru par ideālu izvēli:
- Jūras vēja noturība un stiprums.
- Sekls ūdens atvieglo uzstādīšanu.
- Tuvums vairākām valstīm ar augstu enerģijas pieprasījumu.
Šajā ziņā plānots, ka infrastruktūra būs ne tikai enerģijas ģenerators, bet arī a konverģences punkts sadarbībai enerģētikas jomā starp kaimiņvalstīm, kas varētu to nostiprināt kā nozīmīgāko zaļās enerģijas centru Eiropā vidējā termiņā.
Atbildīgie par projektu
Konsorciju vada tādi enerģētikas uzņēmumi kā TenneT (Vācija un Nīderlande) un Energinet.dk (Dānija), kas ir uzkrājuši ievērojamu pieredzi sauszemes tīklu pārvaldībā un jūras vēja enerģijas savienošanā. Pēc tās izpilddirektora teiktā, Mela krona, mērķis ir sniegt būtisku ieguldījumu Eiropas elektrotīklā, kas pilnībā balstīts uz atjaunojamo enerģiju. 
Pēc Krona vārdiem, šis projekts var kļūt par pasaules atsauci: “Gan TenneT, gan Energinet.dk ir liela pieredze gan sauszemē, gan ārzonā. Šī sadarbība nodrošinās inovatīvus risinājumus, un mēs gaidām, lai iniciatīvā varētu integrēt vairāk partneru. No savas puses, Peder Østermark Andreasen, Energinet.dk izpilddirektors, uzsver, ka jūras vēja enerģijas izmaksas pēdējos gados ir ievērojami samazinājušās, padarot šo projektu finansiāli dzīvotspējīgāku: “Tīkla pieslēguma cenu un starpsavienojumu samazinājums ir bijis galvenais. Tāpēc tādi liela mēroga projekti kā šis ir būtiski, lai vēja enerģija ieņemtu arvien nozīmīgāku lomu mūsu nākotnes energosistēmās.
Power Link Islands nākotne un izaicinājumi, ar kuriem tā saskaras
Jau prezentēts Ziemeļjūras enerģētikas forums, šis projekts ir izraisījis ievērojamu interesi starptautiskajā sabiedrībā. Tomēr tas nav bez izaicinājumiem. Viens no acīmredzamākajiem trūkumiem ir Dienvideiropas valstu izslēgšana. Šīs valstis būtu ārpus Power Link salu sasniedzamības, izraisot atjaunojamo energoresursu integrācijas sadrumstalotību. Turklāt kritika ir vērsta uz iespējamo ietekmi uz vidi un nepieciešamajiem milzīgajiem ieguldījumiem.
Nepieciešamās investīcijas un to ietekme Eiropā
Lai sasniegtu plānotos enerģijas ražošanas līmeņus, tiek lēsts, ka būs nepieciešamas kolosālas investīcijas, tuvu 800.000 miljoni eiro līdz 2050. gadam šo skaitli pārvalda gan Eiropas Savienība, gan lielie enerģētikas uzņēmumi, kas iesaistīti jūras vēja enerģijas iniciatīvās. Viens no iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir samazināt Eiropas atkarību no Krievijas gāzes un fosilā kurināmā kopumā. Karš Ukrainā ir atklājis kontinenta enerģētikas ievainojamību, un tādi projekti kā Power Link Islands ir ļoti svarīgi nākotnes stratēģijai. Pēc Beļģijas premjerministra Aleksandra de Krū teiktā: "Karš Ukrainā ir bijis trauksmes zvans Eiropai un mūsu enerģētikas nākotnei." No otras puses, bažas par sabotāžas iespējamību, piemēram, tas, kas notika ar Nord Stream gāzes vadu, veicina nepieciešamību atbilstoši aizsargāt Eiropas galvenos nākotnes enerģētikas objektus.
Ietekme uz Eiropas enerģētikas nozari
Šis projekts ir arī lieliska iespēja dažādu Eiropas nozaru reaktivizācijai, nodrošinot kvalitatīvas darba vietas tīras enerģijas jomā. Francijas prezidents, Emmanuel Macron, uzstāja, ka infrastruktūras ražošana jāveic Eiropā, nodrošinot, ka projekts ne tikai veicina enerģētisko neatkarību, bet arī reģiona ekonomisko aktivizāciju. Iesaistītajiem uzņēmumiem ir jābūt eiropiešiem, tādējādi izvairoties no agrāk pieļautajām kļūdām, kad tie bija atkarīgi no attālos reģionos ražotām iekārtām.
Power Link Islands lielums un ambīcijas padara šo projektu par pavērsiena punktu globālajā enerģētikas pārejā. Ja tas tiks veiksmīgi ieviests, tas ne tikai spēs nodrošināt elektroenerģiju miljoniem māju, bet arī būs paraugs turpmākajām atjaunojamās enerģijas iniciatīvām visā pasaulē. Ar pareizo politisko un finansiālo spiedienu Power Link Islands projekts varētu mainīt Eiropas enerģētikas infrastruktūru.