Saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu uzņēmumu asociācijas (APPA) sniegto informāciju atjaunojamās enerģijas nozarei ir izdevies apkopot visus nepieciešamos elementus, lai uzzinātu sīkāku informāciju par jaunas atjaunojamās enerģijas izsole, izņemot tos, kas norādīti 4094. rezolūcijas “konfidenciālā klauzulā”.
Pirmkārt, Asociācija atbildību uzliek Enerģētikas, tūrisma un digitālās programmas ministrijai par atjaunojamo energoresursu nozares pieredzes ignorēšanu un izsoli, kurā tiek vērtētas tikai izmaksas neņemot vērā iesaistītās tehnoloģijas, tādējādi radot maldīgu priekšstatu par “tehnoloģisko neitralitāti”. Tehnoloģiski neitrālas izsoles, nenošķirot katra atjaunojamā avota specifiskās īpašības, rada trūkumus, kas pārsniedz vienkāršas ražošanas izmaksas.
APPA īpaši kritizē nespēju atzīt a. priekšrocības daudzveidīgs atjaunojamo energoresursu apvienojums, piemēram, piegādes drošība, vadāmība un saskaņota nozares attīstība, nozīmīgas priekšrocības, ko Spānija ar tās bagātīgajiem atjaunojamajiem resursiem pilnībā neizmantotu pašreizējā izsoļu sistēmā.
Tumsonība un sarežģīta izsole
Pēc moratorija gadiem tika rīkotas sarežģītas izsoles, kas sastāvēja no vairākiem noteikumiem, kas apgrūtināja to ievērošanu: RD 359, rīkojums ETU/315 un rezolūcijas 4094 un 4095. "Konfidenciāla klauzula" Minētais ierobežo caurskatāmību, radot nenoteiktību nozares dalībniekiem, kas ir būtiski, lai droši plānotu ilgtermiņa investīcijas. APPA prezidents skaidro, ka "ja Ministrija kā galveno mainīgo izvirza cenu par prioritāti, un tas jādara skaidri un vienkārši".
Līdz ar to APPA uzsver, ka tikai lieki apgrūtinot izsoli, rodas vēl lielāka nenoteiktība. Galvenais ir skaidri noteikt, ko ar tiem vēlaties sasniegt: ja tas, ko jūs meklējat, ir efektīva nozares attīstība, tad standarti ir labāk jāpielāgo katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģiskajām un tirgus īpatnībām.
Izsoles atlīdzības parametri: Rīkojums ETU/315/2017
Tiesiskais regulējums paredz Rīkojumu ETU/315/2017, ar kuru nosaka atjaunojamo energoresursu atalgojuma parametri, kur šīs regulas I pielikumā ir noteikti sarežģīti kritēriji, saskaņā ar kuriem projektus vērtē. Fakts, ka šie mainīgie laika gaitā mainās, investīcijām rada papildu nenoteiktības slāni.
Neskaidra valdības stratēģija
Neraugoties uz cerībām, kas radās ap 2020. gada izsoli ar mērķi, kas svārstās no 2.000 līdz 3.000 MW, Ir radušās šaubas par šo enerģētikas mērķu dzīvotspēju. Pašas valdības sniegtie skaitļi 2015. gada enerģētikas plānošanā lēsts, ka, lai sasniegtu Eiropas mērķus, proti, 8.500-20-20, bija nepieciešami vairāk nekā 20 MW.
Pasaules mērogā atjaunojamo energoresursu attīstība turpināja virzīties uz priekšu 2016. gadā, uzstādot 138,5 GW jaunas atjaunojamās enerģijas, palielinot globālo jaudu par 9%. Neskatoties uz šo globālo paplašināšanos, Spānijai nav izdevies sekot līdzi šim tempam.
Turklāt ir jāuzsver Spānijas enerģētiskā atkarība, kas pasliktina valsts tirdzniecības bilanci. Saskaņā ar valdības datiem Spānija importē 72,8% savas enerģijas, kas ir atkarība, kas par gandrīz 20 procentpunktiem pārsniedz vidējo rādītāju Eiropā. Atjaunojamā enerģija, kas ir vietējais avots, varētu mazināt šo atkarību.
References cenu un izsoļu radītās nenoteiktības
Kā liecina nesen veiktā analīze, viena no lielākajām problēmām atjaunojamās enerģijas izsolēs Spānijā ir pārredzamības trūkums. Valdības konfidenciāli noteiktā references cena radījusi problēmas, liedzot daudziem uzņēmumiem adekvāti pielāgoties izsoles laikā piedāvātajām cenām.
Pēdējās saules siltumenerģijas izsoles gadījums, kur netika piešķirts neviens megavats, uzsver, cik svarīgi ir iepriekš zināt parametrus. Iesaistītie uzņēmumi norādīja, ka šī valdības "slepenība" par cenām nav palīdzējusi adekvāti plānot piedāvājumus.
No otras puses, tādās valstīs kā Vācija pašlaik uzmanība tiek pievērsta jūras vēja enerģijas izsolēm, kurām vairs nav vajadzīgas subsīdijas, uzsverot progresu atsevišķās atjaunojamo energoresursu tirgus nišās. Tas varētu kalpot par piemēru turpmākajām izsolēm Spānijā, kur kritērijus varētu arī pielāgot, lai nozarei piesaistītu vairāk investīciju, neatkaroties no subsīdijām.
Turklāt, izejvielu cenu kāpums un loģistikas sarežģījumi, piemēram, transportēšana un izplatīšana, arī ir padarījuši izsoles sarežģītāku. Tas apvienojumā ar finanšu izmaksu pieaugumu samazina piedāvājumu konkurētspēju, attālinot galvenos atjaunojamās enerģijas sektora dalībniekus no dalības šajos procesos.
Vienkārši pārejas mezgli un sociālie kritēriji
Vēl viens aspekts, kas kļūst aktuāls, ir iekļaušana sociālie un teritoriālie kritēriji izsolēs, īpaši apgabalos, kurus skārusi neatjaunojamās infrastruktūras, piemēram, ogļu rūpnīcu, slēgšana. Šajos gadījumos valdība pievieno tādus mainīgos lielumus kā darba vietu radīšana un atjaunojamo energoresursu iekārtu sociālekonomiskā ietekme vietējā vidē, kas pazīstama kā tikai pārejas mezgli.
Mainoties noteikumiem, ir svarīgi apsvērt iespēju iekļaut šos elementus turpmākajās izsolēs, lai ne tikai veicinātu tīru enerģiju, bet arī veicinātu to reģionu sociālo attīstību, kuriem tā visvairāk nepieciešama.
Tādā veidā izsolēs ir jāmēra ne tikai piedāvājuma cenas, bet arī ietekme uz vietējo nodarbinātību un ogļu nozares samazināto zemes atkārtotu izmantošanu.
Atjaunojamās enerģijas izsoles Spānijā rada virkni izaicinājumu, sākot no iekšējiem jautājumiem, piemēram, noteikumu neskaidrības, līdz ārējiem elementiem, piemēram, pieaugošām loģistikas un finanšu izmaksām. Lai uzlabotu perspektīvu, mums ir jāizvēlas pārskatāmāki un efektīvāki kritēriji, ņemot piemērus no citām Eiropas valstīm, kā arī saskaņoti pielāgojot tos valsts apstākļiem.