Enerģētikas, tūrisma un digitālās programmas ministrs Alvaro Nadals publiskā uzstāšanās reizē uzsvēra savu nodomu pārskatīt piemaksas atjaunojamās enerģijas stacijām Spānijā, sākot ar 2020. gadu. Pēc amatpersonas domām, šis lēmums ļaus samazināt elektrības rēķinu patērētājiem no 5% līdz 10%, dodot priekšroku visiem Spānijas iedzīvotājiem.
Samazinājums gan radījis domstarpības atjaunojamo energoresursu sektorā, jo daudzi investori un uzņēmumi, kas izmantojuši valdības noteiktos tarifus, paredz būtisku investīciju ienesīguma samazināšanos, kas nozarei var radīt nopietnas finansiālas problēmas. .
Atjaunojamo energoresursu saprātīga rentabilitāte
Nadals arī norādīja, ka valdības nodoms ir par atlīdzība par atjaunojamām stacijām ir saistīta ar valsts piemaksu, pasākums, kas jau ir paredzēts esošajos noteikumos. Tas faktiski nozīmētu ražotņu rentabilitātes kritumu, kas pašreizējā periodā ir 7,39%. Saskaņā ar prognozēm, veicot pārskatīšanu, kurā ņemtas vērā izmaiņas piemaksās, šis rādītājs būtu ievērojami mazāks, skarot visas ražotnes, kas saņem prēmijas.
Atjaunojamās enerģijas izmantošana jau gadiem tiek veicināta ar prēmijām, kuru mērķis ir atbalstīt to paplašināšanu kā ilgtspējīgāku alternatīvu. Taču, pakāpeniski samazinoties tehnoloģiskajām izmaksām un valsts ekonomiskajai situācijai, šis atbalsts ir kļuvis apšaubāms. Šajā ziņā 2013. gada noteikumi saistīja atlīdzību par atjaunojamiem energoresursiem ar 10 gadu valsts kases saistībām, kā arī 300 bāzes punktu starpību, par ko nozares uzņēmumi ir kritizējuši.
Valdība tomēr paliek stingra savā lēmumā, apgalvojot, ka spēles noteikumi bija skaidri jau no paša sākuma un ka 2020. gada pārskats nedara neko vairāk, kā tikai ievēro pašreizējos noteikumos noteikto. Pēc ministra Nadala domām, šīs izmaiņas samazinās spiedienu uz patērētāju elektrības rēķiniem un padarīs enerģētikas modeli kopumā ilgtspējīgāku.
Ietekme uz nozari
Atjaunojamās enerģijas nozare gan paudusi bažas par finansiālajām sekām, ko šis samazinājums nesīs. Ar vairāk nekā Ietekmē 20.000 XNUMX megavatu, finansiālā ietekme varētu būt smaga daudzām iekārtām, kas parakstīja līgumus, solot 7,39% atdevi 25 gadu laikā. Turklāt vairāki eksperti norāda, ka samazinājumam varētu būt sekas ārpus atjaunojamās enerģijas sektora, skarot dažas bankas, kas ir izsniegušas kredītus šo objektu celtniecībai.
Pašreizējie dati liecina, ka vairāk nekā 40% no nozares finansējuma ir piesaistīti banku aizdevumiem, kas nozīmē, ka jebkurš rentabilitātes kritums var radīt sistēmiskas problēmas ārpus enerģētikas nozares, ietekmējot finanšu sistēmu. Tomēr citi eksperti norāda, ka samazinājums nepieciešams, lai izvairītos no tarifu deficīta pieauguma, kas Spānijas elektroenerģijas sistēmā jau radījis būtisku ekonomisko robu.
Debates par prēmiju samazināšanu guvušas atbalsi arī starptautiskajās tiesās. ICSID (Starptautiskais investīciju strīdu izšķiršanas centrs) iepriekš ir nosodījis Spāniju maksāt kompensāciju ārvalstu investoriem par atjaunojamās enerģijas samazināšanu ar atpakaļejošu spēku, no kā Spānijas valdība ir mēģinājusi izvairīties vairākkārt.
Tarifu deficīta sekas
Piemaksām par atjaunojamo enerģiju ir bijusi galvenā loma tarifu deficītā, īpaši kopš Karaļa dekrēta 661/2007 apstiprināšanas, kas veicināja strauju atjaunojamās enerģijas pieaugumu valstī. Tomēr pārmērīgais projektu pieaugums, jo īpaši saules fotoelementu enerģijas jomā, un augstās prēmijas radīja lielas izmaksas Spānijas elektroenerģijas sistēmai. Tas lika valdībai 2013. gadā veikt korektīvus pasākumus, krasi samazinot šīs prēmijas.
Mērķis bija samazināt tarifu deficītu, kas tobrīd pārsniedza 30.000 XNUMX miljonus eiro. Neskatoties uz dažādu valdību centieniem kontrolēt šo aspektu, prēmijas joprojām veido ievērojamu daļu no elektroenerģijas izmaksām, kas licis pašreizējai administrācijai īstenot jaunas reformas, lai izvairītos no elektrības rēķina pieauguma.
Starptautiskie apbalvojumi un to ietekme
Lēmums samazināt prēmijas ir arī izraisījis starptautisko šķīrējtiesu vilni. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Spānija ir saskārusies ar vairāk nekā 52 šķīrējtiesām starptautiskajās tiesās. Daudzās no šīm lietām tiesas ir lēmušas par labu prasītājiem, liekot Spānijai maksāt kompensāciju, kas līdz šim ir vairāk nekā 1.600 miljoni eiro.
Viens no ievērojamākajiem piemēriem ir balva par labu Eiser Infrastructure fondam, kas uzvarēja ICSID arbitrāžā pret Spāniju un kuram tika piešķirta kompensācija vairāk nekā 128 miljonu eiro apmērā. Šis nolēmums kopā ar citiem lika valdībai pārskatīt savas stratēģijas un mudināja iejaukties Eiropas Komisija.
Neskatoties uz pārliecību, Spānija ir saglabājusi stingru nostāju nemaksāt kompensāciju, pamatojoties uz Spānijas spriedumu. Eiropas Savienības Tiesa (2021), kas ir ierobežojis starptautisko šķīrējtiesu derīgumu, ja tajās ir iesaistīti ES investori. Tomēr starptautiskie fondi ir reaģējuši, cenšoties konfiscēt Spānijas aktīvus citās valstīs, piemēram, Servantesa institūta galveno biroju Londonā vai akcijas lidostās.
Nākotnes vīzija atjaunojamo energoresursu sektoram
Atjaunojamo energoresursu nozares nākotne Spānijā lielā mērā būs atkarīga no politikas, kas tiks īstenota plānoto reformu rezultātā. Karaļa dekrēts-likums 960/2020, kas regulē pašreizējās izsoles, ir licis jaunus pamatus tīras enerģijas izaugsmei valstī, un konkurētspējīgas cenas ir padarījušas saules fotoelementu un vēja enerģiju par vispievilcīgāko bez nepieciešamības pēc lielām subsīdijām.
Pateicoties šiem sasniegumiem, ir sagaidāms, ka atjaunojamo energoresursu īpatsvars valsts enerģētikas matricā turpinās pieaugt, uzstādot jaunus vēja un fotoelementu parkus, kas veicinās Eiropas emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Tomēr joprojām ir izaicinājums, kā apvienot šo izaugsmi ar atbalsta politiku, kas neapdraud patērētāju finansiālo stabilitāti un nerada jaunus tiesu konfliktus.
Atjaunojamo energoresursu nozare Spānijā saskaras ar nenoteiktību un iespējām nākotnē. Lai gan pašreizējās reformas cenšas konsolidēt ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku enerģētikas matricu, izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp prēmiju izmaksām, tarifu deficītu un nepieciešamību saglabāt gan valsts, gan starptautisko investoru uzticību.