La atmosfēras piesārņojums skar vairāk nekā 8 no 10 pilsoņiem pasaulē. Un situācija turpina pasliktināties, īpaši jaunietekmes valstīs. Pasaules veselības organizācija 12. Maijā publicēja plašu pārskatu par gaisa kvalitāte pilsētvidē. Šī jaunā datu bāze aptver 3.000 pilsētas, kas atrodas 103 valstīs, praktiski divkāršojot iepriekšējā 2014. gadā publicētā pētījuma apjomu.
Visā pasaulē koncentrācijas līmeņi smalkas daļiņas pilsētu teritorijās pēdējo 8 gadu laikā tās ir palielinājušās par 5%. Ja bagātajās valstīs situācija ir vairāk vai mazāk kontrolējama, jaunattīstības valstīs gaisa piesārņojums pasliktinās.
Pasaules Veselības organizācijas noteiktais maksimālais slieksnis ir 20 mikrogrami uz kubikmetru vidējai gada koncentrācijai smalkas daļiņas PM10 gaisā, šī vērtība ir plaši pārsniegta lielākajā daļā attīstības valstu pilsētu teritoriju. Piemēram, vispiesārņotākā pilsēta pasaulē vairs nav Ņūdeli, un tā ir tagad Peshawar, Pakistānā, kur koncentrācijas līmenis sasniedz 540 mikrogramus uz kubikmetru, kas ir satraucošs rādītājs, kam ir nopietnas sekas tās iedzīvotāju veselībai.
Pešavara, vispiesārņotākā pilsēta pasaulē
Mūsdienās gandrīz visās pilsētās, kurās ir vairāk nekā 100.000 XNUMX iedzīvotāju valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, piesārņojuma līmenis ievērojami pārsniedz PVO noteikto slieksni. Turklāt skaitļi liecina par satraucošu pieaugumu tādās vietās kā Pakistāna, Afganistāna un Indija, reģioni, kuros atrodas dažas no planētas visvairāk piesārņotajām pilsētām.
Pakistānā, ekonomikas galvaspilsētā, Karači, un pilsēta Ravalpindi Tie nodrošina tikko elpojošu gaisu. Līdzīga situācija ir Afganistānā, īpaši Afganistānā Kabula y Mazarešarifa. Indija arī izceļas ar tādām pilsētām kā Raipur y Allahabad, gan ar satraucošu suspendēto daļiņu līmeni, kas Ņūdeli ir aptuveni 229 mikrogrami uz kubikmetru.
Piesārņojuma pieaugumu šajās teritorijās veicina vairāki faktori, piemēram, rūpniecības veids, pilsētu tuvums industriālajām teritorijām bez atbilstošiem noteikumiem, kā arī atkarība no fosilā kurināmā gan enerģētikas, gan transporta sistēmu jomā.
Piesārņojuma ietekme uz veselību
Saskaņā ar PVO datiem tiek lēsts, ka gaisa piesārņojums katru gadu visā pasaulē izraisa vairāk nekā 4 miljonus priekšlaicīgas nāves gadījumu. Visbiežāk sastopamās slimības, kas saistītas ar ilgstošu gaisa piesārņojuma iedarbību, ir hroniskas elpceļu slimības, piemēram, astma, plaušu slimības, sirds slimības un insults. Patiesībā PVO uzskata, ka gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem riskiem sabiedrības veselībai visā pasaulē.
Turklāt ilgstoša smalko daļiņu iedarbība (PM10 y PM2.5) var dziļi iekļūt plaušās un tādējādi iekļūt asinsritē, kas ir saistīts ar mirstības pieaugumu no plaušu vēzis un sirds un asinsvadu slimības. Īpaši bīstamas ir ultrasmalkas daļiņas, kuru izmērs ir vēl mazāks, pateicoties to spējai šķērso šūnu membrānas.
Piesārņotākās pilsētas
Dažas no pilsētām, kurās pašlaik ir visaugstākais gaisa piesārņojuma līmenis, ir:
- Pešavara (Pakistāna) – 540 µg/m³
- Kabula (Afganistāna) – 390 µg/m³
- Raipura (Indija) – 305 µg/m³
- Karači (Pakistāna) – 295 µg/m³
- Deli (Indija) – 260 µg/m³
- Rijāda (Saūda Arābija) – 370 µg/m³
Bez jau pieminētās Pešavaras citās pilsētās smalko daļiņu kubikmetrs pārsniedz 350 mikrogramus, kas nostāda to iedzīvotājus veselības ziņā kritiskā situācijā. Āzijas kontinentā Persijas līča reģioni, piemēram Saūda Arābija, saskaras arī ar ārkārtīgi augstu piesārņojuma līmeni, kas ietekmē miljoniem iedzīvotāju tādās pilsētās kā Riad y al jubail.
Transporta un rūpnieciskās emisijas kā galvenie avoti
La pilsētas gaisa piesārņojums To ievērojami pasliktina cilvēka darbība. Viņš pārvadājumi ar benzīna un dīzeļa transportlīdzekļiem ir atbildīga par lielu daļu piesārņojošo emisiju, jo izdala lielu daudzumu slāpekļa oksīdi (NOx) un cietās daļiņas. Tāpat, nozares jaunattīstības valstīs, no kurām daudzās nav stingru noteikumu, tas būtiski veicina problēmu.
Vēl viens ievērojams faktors ir izmantošana kurināmais un ēdiena gatavošana mājās, kas ir pastāvīga problēma attīstītajās un jaunattīstības valstīs. Degvielas, piemēram, ogles, malka vai petroleja radīt kaitīgas emisijas kas ietekmē ne tikai ārējo gaisu, bet arī gaisu mājās.
Risinājumi un pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai
Lai uzlabotu gaisa kvalitāti šajās jaunajās pilsētās un samazinātu ietekmi uz sabiedrības veselību, PVO ierosina visaptverošus pasākumus, piemēram, samazināt rūpnieciskās emisijas, izmantojot Tīras tehnoloģijas un efektīvāku, kā arī atjaunojamās enerģijas veicināšana.
Arī smart Cities parādās kā tehnoloģisks risinājums gaisa kvalitātes uzraudzībai reāllaikā. Šīs pilsētas, uzstādot sadalīti sensori, var uzraudzīt gaisa piesārņojuma līmeni un sniegt precīzus datus. Apkopotie dati ļauj iestādēm pieņemt preventīvus lēmumus un pielāgot pilsētu politiku atbilstoši emisiju uzvedībai.
Visbeidzot, valdībām ir jāveicina izmantošana elektriskiem vai hibrīdiem transportlīdzekļiem un veicināt sabiedriskais transports, kā tas ir darīts dažās Eiropas pilsētās. Ir svarīgi arī to īstenot zemas emisijas zonas (ZBE) un veicināt zaļo zonu izveidi, kas veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos.
Gaisa piesārņojums topošajās pilsētās joprojām ir nopietna problēma, kas ietekmē gan sabiedrības veselību, gan vidi. Lai cīnītos pret šo izaicinājumu, ir ļoti svarīgi pieņemt pasākumus valdības, nozares un iedzīvotāju līmenī, piemērojot stratēģijas, kuru pamatā ir tīra enerģija un nepiesārņojošs transports.