Tāpat kā cilvēks meklē enerģijas avotus, kas ir atjaunojami, lai kalpotu kā alternatīvas fosilo kurināmo, piedzima biodegviela. Viens no tiem ir biometānu. Biometāns rodas no biogāzes, ko iegūst, pateicoties visdažādākajiem substrātiem. Tomēr, lai izmantotu šo biogāzi, tā ir jāattīra. Tā dzimst biometāns.
Tālāk mēs jums pastāstīsim visu par to atjaunojamo biodegvielu un tās potenciāls samazināt emisijas un veicināt enerģētikas pāreju.
Kas ir biometāns un kā to ražo
Biometāns ir dabasgāzes veids atjaunojams ko iegūst no biogāzes attīrīšanas, kas rodas organisko atkritumu sadalīšanās rezultātā bez skābekļa. Šī gāze ir alternatīva fosilajam kurināmajam, un tai ir potenciāls ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
El biogāze, kā primārais avots, tiek ražots no dažādiem bioloģiskiem substrātiem, piemēram, lauksaimniecības atkritumiem (kūtsmēsliem, starpkultūrām, salmiem), rūpniecības un sadzīves atkritumiem, kā arī notekūdeņu dūņām. Papildus tām tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, kas ietver izmantošanu zaļais ūdeņradis procesā Power-to-Gas, kas palielina saražotā metāna daudzumu.
Biogāze rodas šo materiālu anaerobās pārstrādes procesā, kurā skābeklis neiejaucas. Par sadalīšanos atbildīgās baktērijas ģenerē gāzu maisījumu, kas sastāv no aptuveni 50-75% metāna (CH4), kopā ar oglekļa dioksīdu (CO2) un nelielām ūdens, slāpekļa, skābekļa un sērūdeņraža pēdām.
Lai biogāzi pārvērstu par biometānu, ir nepieciešams attīrīt lielāko daļu CO2 un piesārņojošo vielu. Tas garantē, ka iegūtā gāze, ar tīrība ir tuvu 96% metāna, ir piemērots lietošanai. Šis modernizācijas process ļauj biometānam atbilst dabasgāzes kvalitātes standartiem un var to pilnībā aizstāt rūpnieciskiem, sadzīves un mobilajiem lietojumiem.
Lietojumi un ilgtspēja
Biometāns ir daudzpusīga gāze ar vairākiem pielietojumiem. Pateicoties dabasgāzei līdzīgajam sastāvam, to var izmantot tajās pašās infrastruktūrās, kas jau pastāv fosilajai gāzei, padarot to par efektīvu risinājumu enerģijas pārejai.
Starp galvenie biometāna lietojumi, izceļ tās pielietojumu:
- Ievadīšana dabasgāzes tīklos, ko izmanto apkurei, elektroenerģijas ražošanai vai rūpnieciskam patēriņam.
- El transportēt, kā degvielu saspiestās gāzes (bioCNG) vai sašķidrinātās gāzes (bioLNG) transportlīdzekļos. Šāda izmantošana ir īpaši izdevīga, jo ievērojami samazina CO2 un piesārņojošo daļiņu emisijas salīdzinājumā ar fosilo kurināmo.
La biometāna ilgtspējība Tas ir saistīts ar faktu, ka tās ražošanas un izmantošanas neto emisiju bilance ir daudz labvēlīgāka nekā parastajai dabasgāzei. Tā rašanās laikā tiek novērstas ievērojamas emisijas, jo atkritumi, kas tiek izmantoti kā izejmateriāls, neizdala atmosfērā nekontrolētu metānu. Turklāt digestātu, kas ir anaerobās fermentācijas blakusprodukts, var izmantot kā organisko mēslojumu, kas ļauj slēgt barības vielu ciklu un izvairīties no sintētisko mēslojumu izmantošanas.
Digestātu lietošana var palīdzēt samazināt līdz 13 2 kg COXNUMX uz tonnu sintezētā mēslojuma. Tas dod labumu ne tikai videi, bet arī lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuri var samazināt ar mēslošanu saistītās izmaksas, veicinot aprites ekonomikas attīstību.
Tās izmantošanas priekšrocības
Biometāna piedāvājumi konkurences un vides priekšrocības kas piedāvā to kā dzīvotspējīgu iespēju cīņā pret klimata pārmaiņām:
- Emisiju samazināšana: Aizstājot fosilo kurināmo, biometāns ievērojami palīdz samazināt oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu emisijas.
- Uzlabota gaisa kvalitāte: Zemākas NOx un daļiņu emisijas salīdzinājumā ar fosilo kurināmo, uzlabojot sabiedrības veselību pilsētvidē.
- Enerģētiskā neatkarība: Izmantojot šo biodegvielu, valstis var samazināt savu atkarību no dabasgāzes importa, lokāli ražojot enerģiju no atkritumiem.
Turklāt biometāns var radīt nodarbinātību, īpaši lauku apvidos. Biometāna rūpnīcu celtniecība un darbība prasa darbaspēku, kas palīdz stiprināt vietējo ekonomiku un uzlabot ilgtspējību lauksaimniecības jomās.
Kā Eiropā ražo biometānu
Pašlaik daudzas Eiropas valstis savas enerģētikas pārejas ietvaros veic derības par biometānu. Kopā 15 Eiropas Savienības valstis viņi aktīvi ražo un izmanto biometānu.
Viens no galvenajiem pielietojumiem Eiropā ir siltuma un elektroenerģijas ražošana koģenerācijas (CHP) ceļā, taču tās kā transporta kurināmā izmantošana strauji pieaug. Piemēram, Zviedrijā automobiļu degvielas tirgū biometāns jau pārspēj dabasgāzi, un Vācijā pēdējos gados ir vērojama ievērojama izaugsme.
Līdz 2020. gadam tika lēsts, ka biogāzes ražošana Eiropā pārsniegs 14 miljardi kubikmetru, kas līdzvērtīgs parastās dabasgāzes apjomam. Šis ražošanas pieaugums nav negatīvi ietekmējis lauksaimniecību, kas nodarbojas ar pārtikas ražošanu, jo digestātu izmantošana ir ļāvusi efektīvi pārstrādāt barības vielas un uzlabot augseku.
Tiekšanās pēc biometāna Eiropā tiek atbalstīta ar tādām politikām kā REPowerEU plāns, kurā ir izvirzīts vērienīgs mērķis ražot 35.000 XNUMX miljoni kubikmetru biometāna gadā līdz 2030. gadam. Tas atspoguļo Eiropas apņemšanos nodrošināt energoapgādes drošību un klimata pārmaiņu mazināšanu.
Biometāns ir kļuvis par stabilu iespēju samazināt atkarību no ārvalstu gāzes, uzlabot gaisa kvalitāti un veicināt lauku apvidu ekonomisko attīstību. Eiropas politika, kas vērsta uz atjaunojamo gāzu paplašināšanu, kā arī tehnoloģiju modernizācijas attīstība liecina, ka šai biodegvielai būs izšķiroša nozīme kontinenta enerģētikas nākotnē.