Vecais kontinents vai, konkrētāk, tās valstis, kas ir daļa no ES, saskaras ar vairākiem enerģijas izaicinājumiem, no kuriem viens no galvenajiem ir liela atkarība no naftas un gāzes kā enerģijas avoti. Šie fosilie kurināmie, kas veido ļoti lielu procentuālo daļu no ES enerģijas importa, rada lielu ģeopolitisko un vides problēmu.
Lai mazinātu šo atkarību, Eiropas Savienība ir izvēlējusies atjaunojamo enerģiju, kas ir ne tikai tīrāka, bet arī ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka.
Enerģētiskās atkarības evolūcija
2014 in ES-27 vidējā atkarība no enerģijas sasniedza 53,4%, procents, kas gadu gaitā ir palielinājies. Šī situācija ir likusi Eiropas valstīm meklēt alternatīvas, jo īpaši no Briseles, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, kas ir tuvu 99% no neto enerģijas importa.
Skaidra alternatīva ir atjaunojamie energoresursi, kuros īpašu lomu ir ieņēmusi biomasa. Saskaņā ar pētījumu, ko veica Eiropas biomasas asociācija (AEBIOM), Eiropa varētu būt pašpietiekama ar atjaunojamo enerģiju 66 dienas gadā, un šajās dienās, 41 varētu segt tikai ar biomasu.
“Bioenerģija ir vissvarīgākais atjaunojamās enerģijas avots Eiropā. Tas jau ir tuvu tam, lai pārspētu ogles, lai kļūtu par pirmo vietējās enerģijas avotu,” sacīja Havjers Diazs, AVEBIOM (Spānijas Enerģijas vērtēšanas asociācijas) prezidents.
Zviedrija: modelis, kam sekot
Zviedrija ieņem pirmo vietu Eiropā pēc enerģētiskās pašpietiekamības dienām, izmantojot biomasu, sasniedzot 132 dienas, pārspēja tikai Somija ar 121. Turpretim Spānijā ir mazāk nekā 28 dienas pašpietiekamības un atrodas 23. vietā, dalot vietu ar Beļģiju.
Šie dati liecina par to, kā valstis, piemēram, Zviedrija un Somija, maksimāli palielina savu meža potenciāls, savukārt Spānijai vēl tāls ceļš ejams biomasas izmantošana.
"Mēs joprojām esam ļoti tālu no valstīm, kas ir vadošās tabulas, piemēram, Somijas vai Zviedrijas," komentē AVEBIOM projektu direktors Horhe Herrero.
Bioenerģijas loma Eiropas Savienībā
Neskatoties uz atšķirībām, biomasai nākamajos gados ir paredzēta izšķiroša nozīme, jo tiek prognozēts, ka šis atjaunojamais enerģijas avots būs būtisks, lai sasniegtu ES mērķi 2020. gadam. Eksperti norāda, ka bioenerģija dos pusi no noteiktā enerģētikas mērķa, tādējādi sasniedzot a 20% atjaunojamās enerģijas ražošana visā reģionā.
2014. gadā bioenerģija pārstāvēja 61% no visas Eiropā patērētās atjaunojamās enerģijas, kas atbilda 10% no bruto gala enerģijas patēriņa kontinentā.
Biomasas izmantošana apkurei un dzesēšanai
Viena no nozarēm, kurā biomasa ir ieguvusi lielāku nozīmi, ir termiskā izmantošana, īpaši attiecībā uz apkure un dzesēšana. Abi lietojumi apzīmē apmēram 50% no kopējā enerģijas patēriņa ES, un no šīs procentuālās daļas 88% sedz bioenerģija, kas iegūta no biomasas.
Tas nozīmē, ka biomasai ir galvenā loma cīņā pret enerģijas atkarību, jo īpaši attiecībā uz apkuri un dzesēšanu, aptverot 16% no bruto enerģijas patēriņa Eiropā.
Biomasas pieaugums Spānijā
Spānija ir piedzīvojusi a eksponenciāla izaugsme savā ražošanas jaudā un biomasas izmantošanā pēdējos gados. Laikā no 2008. līdz 2016. gadam to iekārtu skaits, kurās izmanto biomasu, ir pieaudzis no nedaudz vairāk nekā 10,000 200,000 līdz vairāk nekā XNUMX XNUMX, ar vidējo 1.000 MWt (siltuma megavati) uzstādīti.
Interesants fakts ir tas, ka mežsaimniecības potenciālu Spānijā var ievērojami dubultot, bez nepieciešamības piešķirt vairāk zemes tikai biomasas ražošanai.
Tomēr Spānija izmanto tikai priekšrocības 30% biomasas, kas iegūta no meža izciršanas, savukārt citas valstis, piemēram, Austrija, Vācija vai Zviedrija, optimizē starp 60% un 70% no tā, kas tika iegūts. Tas izceļ neizmantoto potenciālu valstī.
Šī attīstība ir veicinājusi nozares ekonomiku, kas tuvojas 3,700 miljoni eiro gadā, kas pārstāv 0,34% no IKP. Turklāt biomasa ir radījusi vairāk nekā 24,250 XNUMX darba vietu, daudzi no tiem atrodas lauku apvidos, kas veicina šo teritoriju attīstību un atdzīvināšanu.
Ilgtspējība un energoapgādes drošība
Viena no galvenajām priekšrocībām, ko sniedz biomasa, ir tā pozitīva ietekme uz CO2 emisiju samazināšanu, jo tas ir uzskatāms par atjaunojamo enerģijas avotu oglekļa neitrāls. Tas nozīmē, ka, lai gan sadegšanas laikā izdalās CO2, tā izdalīto oglekļa dioksīda daudzumu kompensē daudzums, ko augi uzņem augšanas laikā ar fotosintēzes palīdzību.
Turklāt biomasas izmantošana palīdz uzlabot pārvaldību kalni un meži, tādējādi samazinot mežu ugunsgrēku risku, kas var būt tik postoši, it īpaši tādā valstī kā Spānija, kur ugunsgrēki ir pastāvīgs drauds.
Biomasa sniedz ne tikai ieguvumu videi, bet arī sociālekonomisku labumu, veicinot vietējo nodarbinātību un samazinot atkarība no fosilā kurināmā.
Biomasas nākotne ir daudzsološa Ja tā izmantošana tiek optimizēta, tiek ieviesti tehnoloģiski uzlabojumi un tiek pieņemta ilgtspējīga meža apsaimniekošana, lai maksimāli izmantotu šo enerģijas avotu.
Apstākļos, kad enerģētikas pāreja ir ļoti svarīga, lai samazinātu planētas oglekļa pēdas nospiedumu, biomasa ir risinājums, kas var atbildīgi un efektīvi izmantot dabas resursu priekšrocības.