Daudzi cilvēki ir noraizējušies par vide censties iegūt bioloģiski noārdāmi produkti, domājot, ka tiem nebūs negatīvas ietekmes uz vidi. Tomēr tas ne vienmēr ir taisnība. Termini bionoārdāmība un kompostējamība var būt maldinoši, ja nav pareizi izprasti apstākļi, kas nepieciešami, lai bioloģiski noārdāms produkts noārdās bez kaitīgas ietekmes.
Ko nozīmē, ka produkts ir bioloģiski noārdāms?
Lai produktu uzskatītu par bioloģiski noārdāmu, tam ir jāspēj sadalīties tādos pamatelementos kā ūdens, oglekļa dioksīds un biomasa, pateicoties mikroorganismu darbībai un atbilstošos temperatūras, mitruma un skābekļa apstākļos. Tomēr bioloģiskās noārdīšanās procesa ātrums un efektivitāte ļoti atšķiras atkarībā no vides. Piemēram, rūpnieciski bioloģiski noārdāms produkts var nepietiekami noārdīties sadzīves vidē vai kopējā poligonā.
Izšķirošs faktors ir pieejamība skābeklis. Iekšā atkritumu poligons, kurā nav skābekļa, bioloģiski noārdāmie produkti var sadalīties anaerobā procesā, izraisot izdalīšanos metāns, siltumnīcefekta gāze, kas ir daudz spēcīgāka par oglekļa dioksīdu un kas ievērojami veicina Globālā sasilšana.
Bioloģiskā noārdīšanās pret kompostējamību
Jēdziens kompostējamība To bieži sajauc ar bioloģisko noārdīšanos. Lai gan katrs kompostējams produkts ir bioloģiski noārdāms, ne katrs bioloģiski noārdāms produkts ir kompostējams. Lai materiālu uzskatītu par kompostējamu, tam ir ātri jāsadalās kontrolētā vidē, neatstājot toksiskas vai redzamas atliekas.
Piemēram, produkti, kas atbilst standartam LV 13432, ko parasti akreditē kompostējamai plastmasai, rūpnieciskos apstākļos sešu mēnešu laikā jāsadalās vismaz par 90%. Tas nozīmē, ka nepietiek ar to izmešanu atkritumu tvertnē: tiem ir jābūt zem kontrolētos apstākļos ar augstu mitrumu un temperatūru, lai garantētu kompostēšanu.
Turpretim bioloģiski noārdāmo produktu sadalīšanās var aizņemt daudz ilgāku laiku, un to atliekas var saglabāties ilgāk, ja apstākļi nav piemēroti. Tas nozīmē, ka dabā slikti sadalās bioloģiski noārdāmie maisiņi vai iepakojums var sadalīties mikroplastmasa, vēl vairāk piesārņojot vidi.
Metāna gāze un atkritumu izmantošana
El metāna gāze Tas ir viens no kaitīgākajiem blakusproduktiem, kas rodas organisko atkritumu sadalīšanās rezultātā anaerobos poligonos. Šī gāze ir atbildīga par lielu daļu gaisa piesārņojuma un siltumnīcas efekta, kas turpina saasināt klimata pārmaiņas. Tomēr dažos gadījumos pareizi pārvaldītas iekārtas var uztvert saražoto metānu un izmantot to ģenerēšanai atjaunojamā enerģija. Problēma ir tā, ka lielākajai daļai poligonu nav infrastruktūras šīs enerģijas uztveršanai, kas palielina vidē izdalītā metāna negatīvo ietekmi.
Slikta atkritumu apsaimniekošana: globāls izaicinājums
Viena no lielākajām problēmām pasaulē ir slikta atkritumu apsaimniekošana. Saskaņā ar statistiku liela daļa bioloģiski noārdāmo atkritumu nonāk poligonos vai tiek sadedzināti. Abas metodes rada piesārņotājus, kas ietekmē gaisa un augsnes kvalitāti. Jo īpaši jaunattīstības valstīs atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana joprojām ir ierobežota, saasinot veselības un vides problēmas.
Šo atkritumu sadedzināšana vidē izdala dažādus toksīnus, kas var kaitīgi ietekmēt cilvēku veselību un vietējo bioloģisko daudzveidību. No otras puses, poligoni, ja tie netiek atbilstoši kontrolēti, var kļūt pārsātināti, radot toksisku izskalojumu, kas filtrējas pazemes ūdenstilpēs.
Vai mēs varam samazināt atkritumu daudzumu?
Risinājums nav tikai pirkšana bioloģiski noārdāmi produkti, bet arī izdarot lielāku spiedienu uz iestādēm, lai tās īstenotu pareizu atkritumu apsaimniekošanu. Ideālā gadījumā bioloģiski noārdāmus produktus vajadzētu kompostēt, lai tos ražotu organiskais mēslojums, nevis degradējas vietās, kur tie izdala bīstamas gāzes, piemēram, metānu.
Kā patērētāji mēs varam samazināt plastmasas izmantošanu un citi vienreizlietojamie produkti. Atkārtoti lietojamu, otrreiz pārstrādājamu vai tādu, kam ir patiesa spēja bioloģiski noārdīties dabiskos apstākļos, ir liels ieguldījums. Turklāt arvien vairāk uzņēmumu liek likmes uz iepakojuma un konteineru inovācijām, kas samazina ekoloģisko ietekmi.
Lai gan bioloģiskā noārdīšanās ir solis pareizajā virzienā, tā joprojām ir nepietiekama. Lai patiesi mainītu ietekmi uz vidi, mums ir jāiet tālāk par atsevišķiem lēmumiem un jāiesaista sistēmiskas izmaiņas produktu ražošanā, lietošanā un iznīcināšanā.
Mūsu pienākums ir pieprasīt pareizu atkritumu apsaimniekošanu un aktīvi piedalīties to šķirošanā un pārstrādē. Tikai cauri vides izglītība un sociālā atbildība mēs varam samazināt atkritumu ietekmi uz vidi.