Kopš 2011. gada beigām pirmā Mariano Rahoja valdība apstiprināja a virkni likumdošanas pasākumu kas būtiski ietekmēja atjaunojamo energoresursu attīstību Spānijā. Šīs ierobežojošās politikas daļēji reaģēja uz spiedienu no enerģijas lobijs, kā arī nepieciešamība kontrolēt tarifu deficīts, kas tobrīd pārsniedza 20.000 XNUMX miljonus eiro. Taču līdz ar Eiropas Savienības ietekmi un jaunu iniciatīvu veicināšanu nozarei nākotne šķiet daudzsološāka.
Normatīvie pasākumi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju
Valdības lēmumi atjaunojamo energoresursu jomā tika pamatoti, norādot uz diviem galvenajiem iemesliem:
Ekonomisks
- Tur bija a ievērojama nelīdzsvarotība starp ienākumiem un sistēmas regulētajām izmaksām, kas izriet no tādu tehnoloģiju kā vēja, saules fotoelementu un termoelektrisko tehnoloģiju straujās izaugsmes. Tas radīja nepieciešamību kontrolēt tarifu deficītu, kas tobrīd pārsniedza 20.000 miljardus eiro.
Técnicas
Atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas straujais pieaugums radīja jaudas pārpalikuma scenāriju. Šī situācija valdībai deva iespēju apturēt jaunu iekārtu ierīkošanu, tādējādi izpildot Eiropas mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Vienlaikus mērķis bija uzlabot elektrotīkla stabilitāti un nodrošināt atjaunojamās enerģijas saistību ievērošanu.
Karaļa Dekrēts-likums 1/2012
Viens no galvenajiem mirkļiem atjaunojamo energoresursu ieviešanas palēnināšanā Spānijā bija publicēšana Karaļa Dekrēts-likums 1/2012. Šis likums apturēti stimuli ekonomiskās izmaksas par jaunām atjaunojamās enerģijas iekārtām, kas vairākus gadus palēnināja nozares izaugsmi. Papildus atalgojuma priekšpiešķīruma procedūru apturēšanai tika likvidētas prēmijas un subsīdijas, kas bija būtiski svarīgas tīras enerģijas sākotnējai attīstībai valstī.
Šis karaliskais dekrēts arī paralizēja regulētās likmes un jaunu iekārtu reģistrācijas procedūras pirmsnodošanas reģistrā, kas tieši ietekmēja turpmāko projektu dzīvotspēju.
Citi noteikumi, kas ietekmēja atjaunojamo enerģiju
Papildus Karaliskajam dekrētam-likumam 1/2012 vairākiem citiem pasākumiem bija ievērojama ietekme uz atjaunojamās enerģijas, koģenerācijas un atkritumu enerģijas apstrādes ieviešanu un veicināšanu Spānijā. Starp tiem izceļas:
- Likums 15/2012, fiskālie pasākumi enerģētikas ilgtspējībai.
- Likums 15/2013, finansējums no valsts kopbudžetiem.
- Likums 24/2013, no elektriskās nozares.
Jo īpaši ir vērts izcelt Likumu 15/2012, ar kuru ieviesa jaunu, stingrāku fiskālo regulējumu enerģētikas nozares uzņēmumiem. Šis noteikums ietvēra arī virkni nodokļu, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, kas īpaši ietekmēja atjaunojamo enerģiju.
Jaunais Eiropas impulss: nākamās paaudzes ES fondi
Panorāma būtiski mainījās līdz ar līdzekļu pielietojumu Nākamās paaudzes ES, kura mērķis ir paātrināt enerģijas pāreju visā Eiropā kā daļu no pēcpandēmijas atveseļošanās. Šie fondi kopā ar Eiropas zaļo kursu un programmu 2030 cenšas samazināt atkarību no fosilā kurināmā un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Palīdzības pakete aptver projektus enerģijas uzkrāšana, pašpatēriņš, enerģijas kopienas un ēku sanācija. Viena no svarīgākajām programmām ir Nacionālais integrētais enerģētikas un klimata plāns (PNIEC), kuras mērķis ir līdz 2030. gadam dubultot atjaunojamās enerģijas uzstādīto jaudu Spānijā.
Spānija plāno atvēlēt 37% no saņemtajiem līdzekļiem ekoloģiskā pāreja, īpašu uzsvaru liekot uz saules un vēja enerģijas paplašināšanu. Tas palīdzēs sasniegt mērķi, ka līdz 74. gadam 2030% no Spānijā saražotās elektroenerģijas tiek iegūti no atjaunojamiem avotiem.
Eiropas Savienības loma enerģētikas pārejā
ES apņemšanās cīnīties pret klimata pārmaiņām ir ļoti svarīga atjaunojamās enerģijas progresam. Kopš Eiropas zaļā kursa īstenošanas ES ir veicinājusi politiku, kas paātrina tīro tehnoloģiju izmantošanu un veicina pētniecību un izstrādi jaunos enerģijas ražošanas veidos.
Pateicoties šiem centieniem, Eiropas Komisijas mērķis ir līdz 2050. gadam novērst visas siltumnīcefekta gāzu neto emisijas. Tas ietver ieguldījumus atjaunojamās enerģijas projektos, piemēram, enerģētikas kopienās vai iniciatīvās, kas saistītas ar elektrisko mobilitāti un ēku atjaunošanu, paļaujoties uz nākamās paaudzes ES un REPowerEU fondiem, radīts, reaģējot uz enerģētikas krīzi, ko izraisīja karš Ukrainā.
Atjaunojamās enerģijas nākotne Spānijā
Atjaunojamo energoresursu izsoles pēdējos gados ir kļuvušas par galveno Rūpniecības, enerģētikas un tūrisma ministrijas instrumentu, lai veicinātu atjaunojamo jaudu ierīkošanu mūsu elektrotīklos. Pavisam nesen Spānija ir izsludinājusi jaunas izsoles, kuru mērķis ir pievienot papildu 3.000 MW jaudas, galvenokārt tādās tehnoloģijās kā vēja un saules fotoelementu enerģija.
Neskatoties uz ierobežojošiem pasākumiem, kas palēnināja tīras enerģijas attīstību pagājušās desmitgades pirmajā pusē, nozare piedzīvo ievērojamu atveseļošanos. “Saules nodokļa” atcelšana 2018. gadā bija viens no pirmajiem soļiem, lai demokratizētu piekļuvi atjaunojamiem enerģijas avotiem, kā arī pašpatēriņa veicināšana.
89% Spānijas iedzīvotāju paziņo, ka ir ieinteresēti pašpatēriņā, kas padara šo segmentu par vienu no atslēgām, lai sasniegtu turpmākos dekarbonizācijas mērķus. Turklāt Eiropas fondi nodrošina gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem iespēju piekļūt finansējumam zaļo projektu īstenošanai.
Paredzams, ka līdz 2050. gadam Spānijai līdz XNUMX. gadam tiks sasniegti ne tikai tiešos PNIEC mērķi, bet arī oglekļa neitralitāte. Šie centieni ne tikai samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī veicinās darba vietu radīšanu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.
Spānija joprojām ir viena no valstīm, kurai ir vislielākais potenciāls vadīt pāreju Eiropā, pateicoties tās dabas resursu, piemēram, saules un vēja, pārpilnībai, kā arī spēcīgai politiskai un sociālai apņemšanās izmantot atjaunojamos enerģijas avotus.