Enerģētikas situācija Spānijā pēdējos gados ir piedzīvojusi pārsteidzošu pavērsienu, jo īpaši saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Ilgu laiku atsevišķām valdībām šķita, ka tas nav prioritārs jautājums, taču Eiropas Savienība un neatliekamā nepieciešamība samazināt atkarību no fosilā kurināmā līdztekus saistībām vides jomā ir novedusi pie enerģētikas stratēģijas pārdomāšanas.
Eiropas Savienība un tās pamatnostādnes par atjaunojamo enerģiju
Kopš 2004. gada Eiropas Savienība ir noteikusi skaidru kursu uz enerģētikas ilgtspējību. Galvenais gads bija 2020. gads, jo tika noteikts, ka no kopējās dalībvalstīs patērētās enerģijas 20% jānāk no atjaunojamiem avotiem. Katrai valstij, atkarībā no tās iespējām un resursiem, bija jāsasniedz konkrēts mērķis. Arī Spānijai šis mērķis bija 20 % no atjaunojamās enerģijas. Turpretī saskaņā ar Eurostat informāciju daudzas Eiropas valstis sasniedza savus mērķus pirms 2015. gada. Tomēr Spānija atpalika, 16,15. gadā sasniedzot tikai 2015% atjaunojamās enerģijas. Šo stagnāciju, ko galvenokārt izraisīja valdības ierobežojošā PP enerģētikas politika 2012. gadā, ierobežota izaugsme līdz tam gadam.
Spānija: pēckrīzes enerģētikas situācija
Ekonomiskā krīze, kas skāra Spāniju, izraisīja strauju elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanos, kas izraisīja uzstādītās jaudas pārpalikumu, galvenokārt no fosilā kurināmā. Šajā kontekstā tika nolemts pārtraukt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, pamatojot to ar to, ka ir vairāk nekā pietiekami daudz enerģijas no neatjaunojamiem avotiem. Taču reāls progress atjaunojamo energoresursu jomā atkal sāka uzņemt apgriezienus 2017. gadā, kad valdība nolēma rīkot 3000 megavatu izsoli, kas vērsta uz nozares uzņēmumiem.
Izsoles un uzdevumi atjaunojamās enerģijas nozarē
Sākotnēji 2017. gada izsoli kritizēja Spānijas fotoelementu savienība (UNEF), jo tajā tika atbalstīta vēja enerģija. Pēc UNEF domām, vērtēšanas sistēma deva lielākas iespējas attīstītākajām tehnoloģijām, piemēram, vēja enerģijai, atstājot fotoelektrisko enerģiju neizdevīgā stāvoklī. Sūdzība pat tika iesniegta Augstākajā tiesā, kas, lai arī noraidīja pilnīgu izsoles apturēšanu, pavēra iespēju nākotnē saņemt kompensāciju, ja tiks pierādīta diskriminācija. Minētās izsoles rezultātā vēja enerģijai tika piešķirti 99,3% no izsolītajiem 3000 megavatiem. Tomēr pasākuma panākumi izraisīja papildu izsoli pēc mēnešiem, kur tika piešķirti vēl 3000 megavati, šoreiz ar lielāku fotoelementu līdzdalību.
Šajā otrajā izsolē fotoelementi tika pozicionēti kā lielais uzvarētājs, panākot zemāku garantēto cenu un uzvarot lielāko daļu projektu. Tas atspoguļoja fotoelektrisko saules staciju uzstādīšanas izmaksu samazināšanos un investoru intereses pieaugumu, kuri gaidīja lielu atdevi, pateicoties saņemtajam atbalstam par katru uzstādīto megavatu.
Atjaunojamo enerģijas avotu attīstība: 2023. gads ir vēsturisks gads
Saskaņā ar jaunākajiem Red Eléctrica de España (REE) publicētajiem datiem, līdz 2023. gadam atjaunojamās enerģijas ir sasniegušas vēl nebijušu pavērsienu Spānijas elektroenerģijas sistēmā. Vairāk nekā 50% no valstī saražotās elektroenerģijas tika iegūti no atjaunojamiem energoresursiem, kas kopā ar Vāciju izvirzīja Spāniju Eiropas vadībā. Šis progress ir svarīgs ne tikai no ilgtspējības viedokļa, bet arī uzlabo Spānijas enerģētisko neatkarību. 2023. gadā īpaši izcēlušās tehnoloģijas vējš, kas saražojis 23,5% no elektroenerģijas, un saules fotoelementi ar 14% īpatsvaru. Pateicoties šīm tehnoloģijām apvienojumā ar hidrauliku, valsts ir ievērojami samazinājusi oglekļa emisijas.
Panākumu atslēgas 2023. gadā
2023. gada panākumus var saistīt ar vairākiem faktoriem:
- Lielākas investīcijas atjaunojamās enerģijas infrastruktūrā, jo īpaši fotoelementu un vēja enerģijā.
- Labvēlīgi laikapstākļi, kas veicināja hidraulisko un saules enerģijas ražošanu.
- Saules paneļu izmaksu samazināšana un vēja turbīnu efektivitātes uzlabošana, ļaujot saražot vairāk elektroenerģijas ar zemākām ekspluatācijas izmaksām.
Faktiski 2023. gada beigās Spānija pārspēja vēsturisku rekordu: Spānijas elektroenerģijas sistēma vienas dienas laikā spēja saražot 73,3% elektroenerģijas no atjaunojamiem avotiem. Šis fakts atspoguļo atjaunojamo energoresursu potenciālu valstī un labo brīdi, kad šīs tehnoloģijas piedzīvo valsts mērogā.
Globālā ietekme: Spānijas loma Eiropas un pasaules kontekstā
Spānija ir ne tikai vadošā Eiropā, bet arī tiek uzskatīta par galveno atjaunojamās enerģijas centru. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Spānija ir sasniegusi noturīgu izaugsmi, uzstādot vairāk nekā 32.000 XNUMX megavatu fotogalvaniskās enerģijas, kas to izvirza priekšā vairāk pazīstamām tehnoloģijām, piemēram, vēja vai dabasgāzes.
Salīdzinājumi ar citām valstīm
– Vācijā, lai gan tas joprojām ir etalons atjaunojamo energoresursu jomā, tas notika 2023. gadā, kad viņiem pirmo reizi izdevās segt vairāk nekā 50% no elektroenerģijas patēriņa ar tīriem avotiem – Itālija ir pieņēmusi visaptverošu pieeju, iekļaujot atjaunojamos enerģijas avotus enerģētiku kopā ar kodolenerģiju un citām tīrām tehnoloģijām, lai dažādotu savu enerģijas veidu kombināciju. – Francijā situācija ir atšķirīga. Lai gan kodolreaktori joprojām dominē enerģijas sadalījumā, atjaunojamo energoresursu izmantošana pēdējos gados kļūst arvien populārāka, un vēja enerģijas jomā ir vēsturiski rekordi.
Prognozes līdz 2030. gadam
Nacionālajā integrētajā enerģētikas un klimata plānā (PNIEC) noteikts, ka Spānijai līdz 81. gadam jāsasniedz 2030 % no atjaunojamās enerģijas. Ņemot vērā pašreizējos sasniegumus, notiek pāreja enerģētikas jomā, un ne tikai ir paredzēts sasniegt mērķus, bet arī dažās jomās tos varētu uzlabot. . Spānija ir kļuvusi par pionieru valsti cīņā pret klimata pārmaiņām, attīstot tīrās tehnoloģijas, kas sniedz labumu ne tikai videi, bet arī valsts ekonomikai. Atjaunojamo energoresursu izaugsme ir radījusi tūkstošiem darbavietu un uzlabojusi valsts konkurētspēju starptautiskā mērogā. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm Spānija, visticamāk, turpinās vadīt nozari inovāciju un efektivitātes jomā.