Kā mazai valstij bez naftas rezervēm ir izdevies samazināt enerģijas izmaksas, samazināt atkarību no jēlnaftas un būt par līderi atjaunojamās enerģijas jomā?
Pēdējo 10 gadu laikā Urugvaja no valsts, kas ir atkarīga no fosilā kurināmā, ir kļuvusi par vienu no pasaules līderiem elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem enerģijas avotiem, īpaši vēja enerģijas. Šī pārsteidzošā attīstība ir ne tikai ļāvusi valstij samazināt enerģijas izmaksas, bet arī uzlabojusi tās noturību pret klimata pārmaiņām un nostiprinājusi enerģētisko neatkarību.
Vai lēta nafta nozīmē atjaunojamo energoresursu beigas?
Pašlaik vairāk nekā 30% no Urugvajas elektroenerģijas iegūst no vēja enerģijas, savukārt tādas valstis kā Brazīlija tikko pārsniedz 6%. Urugvajas valdība sagaida, ka šis rādītājs turpinās pieaugt, cenšoties sasniegt 38% līdz 2017. gadam, kas Urugvaju būtu ļoti tuvu pasaules līderim Dānijai, kas 42% elektroenerģijas saražo no vēja.
Šis progress ir bijis iespējams, pateicoties labvēlīgu apstākļu kombinācijai enerģijas ražošanai no vēja, valsts un privātām investīcijām un ilgtermiņa enerģijas plānošanai. Īstenotā politika ir ne tikai samazinājusi enerģijas izmaksas, bet arī uzlabojusi valsts enerģētisko drošību.
Labvēlīgi apstākļi vēja enerģijai Urugvajā
Urugvajai ir ģeogrāfisks reljefs, kas sākotnēji nešķita ideāls vēja enerģijai tās lēzenās reljefas dēļ. Tomēr vēja mērījumu pētījumi, kas veikti kopš 2005. gada, pārsteidza tehniķus un zinātniekus:
Urugvajā ir stabils vēja resurss visu gadu, kas ļāvis uzstādīt vēja turbīnas, kas sasniedz līdz 50% no to nominālās jaudas. Tas nostāda valsti izdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, ASV, kur vēja parki 34. gadā strādāja ar 2014% no to jaudas.
Jaunākās paaudzes vēja turbīnu attīstība un lielāka vēja stabilizācija ir ļāvusi būtiski uzlabot Urugvajas vēja parku efektivitāti, kas atspoguļojas pastāvīgā valstī uzstādītās jaudas pieaugumā.
Ilgtermiņa enerģijas plānošana
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicinājis Urugvajas panākumus atjaunojamās enerģijas jomā, ir bijusi ilgtermiņa stratēģiskā plānošana. Enerģētikas plāns 2005.–2030. gadam, kas izstrādāts un īstenots ar visu valsts politisko partiju atbalstu, ir nodrošinājis stabilitātes ietvaru nacionālajiem un starptautiskajiem investoriem.
Atšķirībā no citām valstīm Urugvaja nav paļāvusies uz subsīdijām, lai piesaistītu investīcijas atjaunojamās enerģijas jomā. Tā vietā valdība piedāvājusi konkursus ar skaidrām garantijām un caurskatāmiem noteikumiem, radot drošu vidi investoriem. Ar energokompānijām noslēgtie līgumi ir spēkā līdz 20 gadiem, kas nodrošina investoru ienākumu stabilitāti.
Klimata pārmaiņu un sausuma ietekme
Urugvajas enerģijas matricas dažādošana ir ļāvusi vairāk nekā 90% elektroenerģijas ražot no atjaunojamiem avotiem, tostarp hidroelektrostacijām, vēja, biomasas un saules enerģijas. Šīs izmaiņas ir bijušas būtiskas mazinātu sausuma sekas kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst arvien biežāki.
Hidroelektrostaciju dambjus, kas ilgus gadus bija valsts galvenais energoapgādes avots, ir skārusi globālās sasilšanas izraisītais sausums. Tomēr vēja enerģija ir papildinājusi hidroelektrostaciju, ļaujot vējainajos periodos ūdeni uzglabāt aizsprostos.
Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, sausuma sezonas nākotnē kļūs garākas un biežākas, padarot ekskluzīvu atkarību no hidroenerģijas neilgtspējīgu. Urugvaja ir pieņēmusi pareizo lēmumu, dažādojot savu matricu uz atjaunojamo enerģiju.
Inovācijas un atjaunojamo energoresursu eksports
Vēja enerģijas attīstība Urugvajā ir devusi labumu ne tikai valsts iekšienē, bet arī pavērusi jaunas iespējas tīras enerģijas eksportam. Urugvaja tagad eksportē elektroenerģiju uz kaimiņvalstīm, piemēram, Argentīnu un Brazīliju, kas tai ļāvis ražot ārvalstu valūtu un stiprināt ekonomiku.
Turklāt Urugvaja ir minēta daudzos starptautiskos forumos kā paraugs, kam sekot enerģētikas pārejā. Citas reģiona un pasaules valstis izvērtē iespēju īstenot līdzīgu politiku, lai paātrinātu savu dekarbonizāciju.
Publiskās un privātās partnerības loma
Viens no galvenajiem aspektiem, kas ir veicinājis atjaunojamās enerģijas pieaugumu Urugvajā, bija publiskā un privātā sektora partnerību izmantošana. Saskaņā ar šo modeli privātie uzņēmumi ir atbildīgi par vēja turbīnu uzstādīšanu un apkopi, savukārt valsts uzņēmums UTE pārvalda sadales tīklu un nodrošina enerģijas iepirkšanu no privātajiem uzņēmumiem.
Šī pieeja ir ļāvusi Urugvajai ievērojami samazināt sākotnējās investīciju izmaksas un paātrināt atjaunojamās enerģijas iekļaušanu tās elektrotīklā. 2009. gadā Urugvaja sāka virkni starptautisku izsoļu par vēja parku celtniecību valstī, kā rezultātā sākās sīva konkurence starp uzņēmumiem, kas piedāvāja konkurētspējīgas cenas valsts tīkla piegādei.
Šī modeļa panākumi ir bijuši tādi, ka dažu gadu laikā Urugvajai ir izdevies pilnībā pārveidot savu enerģijas matricu, un 38. gadā vairāk nekā 45% no tās enerģijas nāk no vēja un 2018% no hidraulikas.
Zaļais ūdeņradis: enerģijas nākotne Urugvajā
Urugvaja neapstājas meklējumos pēc 100% tīras enerģijas. Nākamais solis ir zaļā ūdeņraža ģenerēšana, ko uzskata par galveno, lai dekarbonizētu sarežģītas nozares, piemēram, smago transportu un rūpniecību.
Šobrīd Urugvaja izvērtē dažādus priekšlikumus, lai īstenotu zaļā ūdeņraža pilotprojektus, lai starptautiski eksportētu tīru degvielu, piemēram, metanolu vai amonjaku. Urugvajas valdība ir izstrādājusi ceļvedi, lai līdz 2040. gadam kļūtu par galveno spēlētāju globālajā zaļā ūdeņraža tirgū.
Lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi, Urugvaja cenšas piesaistīt privātās investīcijas, gan valsts, gan starptautiskās, kas finansēs nepieciešamo infrastruktūru un tādējādi nostiprinās tās vadošo lomu atjaunojamās enerģijas nozarē.
Ar šiem sasniegumiem Urugvaja turpina demonstrēt, ka enerģētikas pāreja uz ilgtspējīgu nākotni ir ne tikai iespējama, bet arī ekonomiski dzīvotspējīga un izdevīga nākamajām paaudzēm.