Pirms dažām dienām Eiropas Savienības Padome ratificēja savu mērķi sasniegt vismaz vienu 27% atjaunojamās enerģijas Šis Padomes priekšlikums ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta mērķi, kas aizstāv 2030 %, un pat ar pašas Eiropas Komisijas vērienīgākajiem mērķiem.
Padomes lēmums bija pārsteidzošs, jo tas tika pieņemts tikai nedēļu pēc tam, kad Eiropas līderi, piemēram, Mariano Rajoy, bijušais Spānijas prezidents vai Francijas prezidents, Emmanuel Macron, Parīzē aizstāvēja nepieciešamību palielināt tīro enerģiju klātbūtni, laikā Vienas planētas samits.
Mehānismi, lai nodrošinātu atbilstību šim mērķim, tiks izstrādāti saskaņā ar šīs organizācijas pārvaldību Enerģētikas savienība, programma, kuras mērķis ir koordinēt dalībvalstu centienus. Mērķis ir garantēt kopēju politiku, kas ļauj sasniegt vismaz 27 % kontroles un koordinācijas mehānismi.
Spānija ir pozitīvi novērtējusi ierosināto regulu, kas vienkāršo administratīvās procedūras Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu ieviešanu, nosaka jaunas saistības saistībā ar to izplatību transporta nozarē un piedāvā objektīvus kritērijus, lai novērtētu dalībvalstu progresu šajā jomā. Šie pasākumi, pēc Spānijas valdības domām, ir būtiski, lai paātrinātu pāreju uz enerģiju.
El Enerģētikas ministrija Spānija piekrīt Padomes redzējumam, uzsverot, ka nedrīkst būt nekādu diskrimināciju vai šķērssubsīdiju starp patērētājiem un ka ikvienam ir vienlīdzīgi jāiegulda elektroenerģijas sistēmas izmaksās neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav pašpatērētāji.
Galvenais lēmums ir tāds, ka līdz 2030. gadam valstīm ir jāatspoguļo savs Nacionālie enerģētikas un klimata plāni kā tās gatavojas sadarboties ar citām Eiropas valstīm, lai sasniegtu 15 % starpsavienojumu mērķi. Šī mērķa mērķis ir uzlabot atjaunojamo energoresursu integrāciju starp kaimiņvalstīm, par prioritāti izvirzot sadarbību un kopīgu infrastruktūru.
Reizi divos gados tiks veikts pārskats par valstu progresu saistībā ar šo starpsavienojumu mērķi. Ja tiks konstatēta kavēšanās, Komisija būs pilnvarota iejaukties un sadarboties ar dalībvalstīm, lai rastu risinājumus, kas paātrinātu procesu.
Cik svarīgi ir sasniegt minimumu 15% starpsavienojumā Tādām valstīm kā Spānija, kuras lielā mērā ir atkarīgas no starpsavienojumiem, ir ļoti svarīgi labāk integrēt atjaunojamos enerģijas avotus. Faktiski tas ir viens no Spānijas valdības visvairāk pieprasītajiem aspektiem, ņemot vērā tās stratēģisko lomu savu saistību izpildē.
Atjaunojamie mērķi un Parīzes nolīgums
Izmantošanas mērķu noteikšana atjaunojamās enerģijas Eiropas Savienībā veido būtisku daļu no saistībām, kas iegūtas Parīzes nolīgums pret klimata pārmaiņām. Šā pakta galvenais mērķis ir ierobežot pieaugumu globālās temperatūras 2ºC, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai to panāktu, ES ir apņēmusies līdz 40. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 2030 %, par atskaites punktu ņemot 1990. gada līmeni.
Subsīdiju attiecināšana uz termoelektrostacijām ir vēl viens debašu punkts Eiropas enerģētikas politikā. Šo subsīdiju mērķis ir kompensēt šo spēkstaciju īpašniekiem, ka viņi paliek rezerves laikā, kad nav pieejami atjaunojamie avoti, piemēram, saules enerģija vai vējš. Tomēr šo pasākumu kritizējušas vairākas sociālās un vides organizācijas, kuras uzskata, ka fosilās enerģijas avotu subsidēšana ir pretrunā Parīzes nolīguma mērķiem.
El Eiropas komisārs Ariass Kanjete ierosināja, ka, sākot ar 2020. gadu, termoelektrostacijas, kas emitē vairāk nekā 550 gramus CO2 par saražotās elektroenerģijas kilovatu/stundu šīs subsīdijas nesaņem. Neskatoties uz to, dalībvalstis piekrita pakāpeniski samazināt šos maksājumus, sākot no 2025. gada, lai tos atceltu pirms 2030. gada.
Francija, Dānija, Portugāle un citas valstis atbalstīja krasu ogļu izmantošanas samazināšanu, savukārt citas valstis, piemēram, Polija un Ungārija, bija atturīgākas, jo tās ir ļoti atkarīgas no šī resursa. Tas atspoguļo ES atšķirības ātrumā un pieejā pilnīgi tīras enerģijas sasniegšanai.
Biodegvielas un to nozīme enerģētikas ilgtspējībā
Attiecībā biodegviela, ES enerģētikas ministri ierosināja, ka līdz 2030. gadam vismaz 14% no transportā izmantotās degvielas ir biodegviela. Šis mērķis ir uzskatīts par galveno atbalstu šai nozarei, taču tas arī rada pretrunas. Pastāv bažas, ka pirmās paaudzes biodegvielu, piemēram, no palmu eļļas vai sojas iegūtās, pieauguma konkurēs ar pārtikai paredzētām kultūrām, kas varētu radīt problēmas ar pārtiku. Lai to novērstu, Komisija ierosināja ierobežot savu kvotu līdz 3,8 %.
Tomēr vairākas vides organizācijas, piemēram, Greenpeace un SEO/BirdLife, ir paudušas bažas par virzību uz biodegvielu. Viņi apgalvo, ka šis pasākums varētu palēnināt citu tehnoloģiju, piemēram, elektrisko automašīnu, attīstību, kas ilgtermiņā varētu piedāvāt efektīvāku un tīrāku transporta risinājumu.
Nepārtrauktās debates par biodegvielu nozīmi ir būtiskas ES enerģētikas nākotnei. Neskatoties uz to, ka tā ir tīrāks avots nekā fosilais kurināmais, tā ražošana joprojām tiek rūpīgi pārbaudīta, jo tā rada papildu ietekmi uz zemes izmantojuma izmaiņām un konkurenci ar pārtikas kultūrām.
Tieši šī iemesla dēļ, zaļais ūdeņradis ir sākusi nostiprināties kā dzīvotspējīga alternatīva biodegvielām. Lai gan šis elements vēl ir agrīnā izstrādes un ieviešanas fāzē, tas sola piedāvāt ilgtermiņa risinājumu, jo īpaši nozarēs, kur elektrifikācija ir sarežģīta. Paredzams, ka sasniegumi ūdeņraža ražošanā un uzglabāšanā var ievērojami veicināt ES enerģētikas mērķu sasniegšanu.
