Beļģijā vēja enerģija pēdējos gados ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, ražošanas jaudai sasniedzot augstāku līmeni 57% no uzstādītās vēja jaudas. Šo progresu ir veicinājusi specializētu organizāciju sadarbība ilgtspējīga enerģija Valonijā y Flandrija.
2010. gads izcēlās kā nozīmīgs pavērsiens šajā progresā, uzstādot vairāk nekā 100 jaunas turbīnas 12 mēnešu periodā, sasniedzot vēsturiskos rekordus ar kopējo jaudu 900 MW. Šīs jaunās iekārtas jau tagad ļauj piegādāt enerģiju vairāk nekā 600.000 ģimenes.
Jūras vēja enerģijas pieaugums Beļģijā
2010. gads bija ne tikai nozīmīgs zemes iekārtām, bet arī jūras vēja enerģija. Thornton Bank, kas atrodas tikai 30 km no Beļģijas krasta, ir bijis viens no vērienīgākajiem projektiem, kas ļāva Beļģijai nostiprināties šajā nozarē. Uzņēmums Zīm bija atbildīgs par savienojumu starp šo vēja parku un Beļģijas cietzemi, kas ir bijis būtisks tā paplašināšanai turpmākajos gados.
Jūras attīstības kontekstā Beļģija plāno palielināt savu jūras kapacitāti 2,263 MW līdz 6.000 MW līdz 2030. gadam ar tādiem projektiem kā teritorijas paplašināšana Princese Elizabete. Šajā jomā būvniecība Beļģijas enerģijas sala, mākslīga iekārta, kas savienos visus jūras vēja parkus, ļaujot izveidot elastīgāku un savstarpēji savienotāku tīklu ar pārējo Eiropu.
Projekti uz zemes
La Valonijas reģions ir bijis galvenais, lai palielinātu ražošanu uz zemes, sasniedzot jaudu 422 MW, gan Flandrija tiek ieskaitīti 264 MW, no kuriem 195 MW nāk no ārējiem avotiem.
Tomēr vēja sektorā ne viss ir vienkārši. Tāpat kā citās Eiropas valstīs, Beļģija saskaras ar izaicinājumiem enerģijas prognozēšana un uzglabāšana vēja mainīgā rakstura dēļ. Tādi rīki kā Big Datu un mākslīgais intelekts tiek ieviests šajā nozarē, lai uzlabotu paaudzes prognozēšanu un tīkla efektivitāti.
Inovācijas un pielāgošanās jaunām tirgus prasībām
Paātrinot vēja jaudas pieaugumu, jo īpaši saistībā ar projektiem jūrā, Beļģijai bija ātri jāpielāgojas enerģijas tirgus prasībām. Eiropas Komisija ir iejaukusies šajā procesā, divkāršojot budžetu tīra vēja tehnoloģijām līdz 1.400 miljoni eiro. Šī atbalsta pakete ļauj vēja turbīnu ražotājiem piedāvāt konkurētspējīgākus produktus un būt labāk sagatavotiem starptautiskai konkurencei, jo īpaši Ķīna.
Galvenais šīs izaugsmes aspekts ir procesu digitalizācija lai panāktu veiklāku atļauju apstrādi. Tas, pievienojot finansiālajam atbalstam, paātrina jaunas vēja infrastruktūras ierīkošanu valstī.
Nākotnē Beļģija cer, ka jaunie noteikumi ļaus vēl vairāk paplašināt atjaunojamo enerģiju, ņemot vērā, ka Eiropas Savienība vēlas līdz 45. gadam sasniegt 2030% atjaunojamās enerģijas.
Šajā kontekstā ļoti svarīgs ir arī Eiropas finanšu iestāžu atbalsts. Viņš Eiropas Investīciju banka (EIB) izstrādā garantiju mehānismus vēja enerģijas attīstītājiem, atvieglojot piekļuvi kapitālam uz pievilcīgākiem nosacījumiem.
Tehnoloģiskie jauninājumi un Eiropas finansiālais atbalsts ir ideāls pamats Beļģijai, pozicionējot sevi kā ilgtspējīgas enerģētikas līderi Eiropā un ar galvenie projekti jūras vēja enerģijas jomā kas mainīs enerģijas patēriņa un ražošanas veidu reģionā.
Nākamajos gados Beļģijas un Eiropas centieni uzlabot un paplašināt vēja enerģijas tehnoloģijas ļaus arvien vairāk Eiropas mājsaimniecību gūt labumu no zaļāka, efektīvāka un lētāka enerģijas avota.