Pēdējo desmit gadu laikā Īrijas un Apvienotās Karalistes sadarbība enerģētikas jomā ir bijusi galvenā problēma. Gan sauszemes, gan jūras vēja enerģijai ir izšķiroša nozīme abu valstu pārejā uz ilgtspējīgāku energoapgādi, jo īpaši attiecībā uz sadarbību tādas infrastruktūras attīstībā kā vēja parki un savstarpēji savienoti elektrotīkli. Tā kā abas valstis agresīvi strādā, lai sasniegtu savus dekarbonizācijas mērķus, uzlabotas enerģētikas sadarbības potenciāls ir daudzsološāks nekā jebkad agrāk.
Pēdējos gados vēja enerģijas kā atjaunojamās enerģijas avota loma ir kļuvusi arvien svarīgāka, pateicoties starptautiskajām saistībām cīņā pret klimata pārmaiņām. Jo īpaši Apvienotā Karaliste ir bijusi pasaules līdere jūras vēja jaudas palielināšanā, savukārt Īrija ir izrādījusi pieaugošu interesi par tās plašā vēja potenciāla izmantošanu gan sauszemē, gan jūrā.
Īrijas un Apvienotās Karalistes sadarbības iniciatīvas enerģētikas jomā
Pirmkārt un galvenokārt, Īrijas un Apvienotās Karalistes sadarbība enerģētikas jomā ir balstīta uz tādas galvenās infrastruktūras kā vēja parku un elektroenerģijas tīklu kopīgu ieviešanu. Papildus tam pastāv dabiska sinerģija starp abām valstīm, lai attīstītu atjaunojamos enerģijas avotus to ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ, kas nodrošina pastāvīgu un spēcīgu vēju to piekrastē.
2023. gada jūlijā Īrija iepazīstināja ar savu Nacionālo ūdeņraža stratēģiju, uzsverot nodomu līdz 2. gadam attīstīt ūdeņraža ražošanu 2030 GW, izmantojot jūras vēja parkus. Šī stratēģija ir saskaņota ar Apvienotās Karalistes centieniem, kuras mērķis ir vēl vērienīgāks sasniegt 50 GW. no jūras vēja enerģijas tajā pašā gadā.
Kopīga rīcība vēja parkos
Pēdējos gados Apvienotā Karaliste un Īrija ir pastiprinājušas sadarbību, parakstot nozīmīgus līgumus, lai attīstītu jūras vēja parkus. Viena no šādām iniciatīvām ir Apvienotās Karalistes iekļaušana Ziemeļjūras enerģētikas sadarbībā (NSEC), Apvienotās Karalistes un Eiropas Komisijas parakstītajā saprašanās memorandā, lai integrētu tīklus un attīstītu jūras vēja enerģiju.
Šos centienus papildināja abu valstu uzņēmumu sadarbība, piemēram, partnerība starp ESB, Īrijas komunālo uzņēmumu, un Ørsted, pasaules līderi jūras vēja enerģijas jomā. Šim līgumam ir potenciāls saražot līdz 5 GW atjaunojamās enerģijas, izmantojot jūras vēja projektus. ESB un Ørsted arī pēta papildu projektus, piemēram, zaļā ūdeņraža ražošanu, izmantojot elektrolīzi, kam, domājams, būs svarīga loma smagās rūpniecības un transporta dekarbonizācijā.
Kopīga infrastruktūras attīstība
Īrijas un Apvienotās Karalistes veiksmīgas enerģētikas sadarbības galvenā sastāvdaļa ir infrastruktūras attīstība, kas nepieciešama saražotās enerģijas transportēšanai. Šobrīd tiek īstenoti vairāki starpsavienojumu projekti, kas ļauj veikt elektroenerģijas apmaiņu starp abām valstīm un palīdz tām maksimāli izmantot saražoto atjaunojamo enerģiju.
Apvienotajai Karalistei ir nozīmīgs starpsavienojumu tīkls ar citām Eiropas valstīm, kas atvieglo enerģijas eksportu un importu. 2022. gadā tas importēja 9% no saražotās elektroenerģijas; Tomēr sagaidāms, ka šis skaitlis samazināsies, jo Apvienotā Karaliste stiprina savu spēju ražot tīru enerģiju un eksportēt to, jo īpaši uz tādām valstīm kā Francija, kas lielā mērā ir atkarīga no kodolenerģijas.
Papildus esošajiem tīkliem tiek īstenoti projekti hibrīdo jūras vēja parku attīstībai, kas kalpos gan kā tīras enerģijas ģeneratori, gan kā starpsavienojumi starp dažādām valstīm. Šie projekti ietver enerģijas salu izveidi Ziemeļjūrā, kas līdz 30. gadam varētu saražot līdz 2050% no kopējās jūras vēja enerģijas.
- Kopīga jūras vēja parku attīstība: Īrijas un Apvienotās Karalistes sadarbība kopā ar vairākām Eiropas valstīm ir ļāvusi izplatīties jūras vēja projektiem Ziemeļjūrā, jo īpaši ar vērienīgajiem mērķiem, kas noteikti 2030.
- Ziemeļjūra kā enerģijas centrs: vairāk nekā 75% no Eiropas jūras vēja enerģijas tiek ražoti Ziemeļjūrā, un tiek īstenoti jauni projekti, piemēram, jūras hibrīdi, kuru mērķis ir maksimāli palielināt šīs tehnoloģijas efektivitāti.
- Apjomradīti ietaupījumi un atjaunojamās enerģijas: Sadarbība starp abām valstīm tiecas ne tikai ražot enerģiju, bet arī radīt apjomradītus ietaupījumus, kas padara atjaunojamās enerģijas izmantošanu pieejamāku un ienesīgāku.
Problēmas, kas jāpārvar sadarbībā enerģētikas jomā
Neskatoties uz progresu, pastāv vairākas problēmas, lai nodrošinātu, ka Īrijas un Apvienotās Karalistes sadarbība enerģētikas jomā sasniedz savus ilgtermiņa mērķus. Starp galvenajiem šķēršļiem ir problēmas, kas saistītas ar tīklu, plānošanu un finansēšanu. Abu valstu elektrotīkli ir būtiski jāmodernizē, lai nodrošinātu pieaugošo atjaunojamās enerģijas ražošanu.
Turklāt jaunas vēja infrastruktūras izbūve un tās pieslēgšana tīklam arī rada izaicinājumus, piemēram, ir jāievēro vides noteikumi un jāsamazina negatīvā ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību. Lai gan vēja parki ir videi draudzīgi, tiem nepieciešama rūpīga plānošana, lai izvairītos no iejaukšanās jūras faunai.
Zaļais ūdeņraža spiediens
Viens no galvenajiem enerģētikas pārejas elementiem ir zaļais ūdeņradis, enerģijas avots, kas būs būtisks dekarbonizācijai, jo īpaši sarežģītās nozarēs, piemēram, smagajā rūpniecībā un jūras vai gaisa transportā. Īrija un Apvienotā Karaliste to ir identificējušas kā galveno iespēju papildināt vēja enerģiju.
Zaļo ūdeņradi ražo ūdens elektrolīzē, izmantojot elektroenerģiju no atjaunojamiem avotiem, piemēram, vēja parkiem. Šo enerģiju var uzglabāt un izmantot dažādās nozarēs. Saskaņā ar abu valdību nesen publicētajām stratēģijām līdz 2030. gadam puse no Apvienotās Karalistes zema oglekļa satura ūdeņraža ražošanas būs zaļais ūdeņradis.
Prognozes par vēja enerģijas nākotni abās valstīs
Īrijas un Apvienotās Karalistes enerģētikas sadarbības nākotne izskatās daudzsološa, īpaši ņemot vērā ilgtermiņa mērķus. Paredzams, ka līdz 2030. gadam Īrija sasniegs 7 GW jūras vēja jaudas, savukārt Apvienotā Karaliste sasniegs 50 GW, tādējādi nostiprinās sevi kā vienu no galvenajām lielvalstīm jūras vēja enerģijas jomā visā pasaulē.
Turklāt sagaidāms, ka zaļajam ūdeņradim būs galvenā loma abās valstīs. Lai gan Īrija lielāko daļu savas produkcijas koncentrēs uz jūras vēja enerģiju, Apvienotā Karaliste centīsies papildināt savu sauszemes un jūras infrastruktūru, lai maksimāli palielinātu energoefektivitāti un samazinātu atkarību no fosilā kurināmā.
Īstenojot šo politiku un stratēģijas, ir sagaidāms ievērojams oglekļa emisiju samazinājums, kas nesīs labumu ne tikai šīm abām valstīm, bet arī pārējai Eiropai.
Īrijas un Apvienotās Karalistes sadarbība enerģētikas jomā kļūst par vienu no svarīgākajām aliansēm Eiropas enerģētikas pārejā. Attīstoties jaunai vēja infrastruktūrai un virzoties uz zaļo ūdeņradi, abas valstis ir stingri apņēmušās dekarbonizēt savas enerģētikas nozares un radīt tīrāku nākotni nākamajām paaudzēm.