Ja Čīles politiķiem izdosies saglabāt savas saistības, valsts sper milzu soli savā virzienā atjaunojamās enerģijas politika. Čīle ir izvirzījusi vērienīgu mērķi līdz 2050. gadam dekarbonizēt savu ekonomiku. Šis plāns ne tikai nozīmē attīstību uz tīras enerģijas, bet arī strukturālas pārmaiņas, kas ietver vairākas tehniskas, sociālas un ekonomiskas problēmas.
Viens no galvenajiem mērķiem ir ierobežot jaunu ogļu ražotņu attīstību, nosakot, ka jebkuram šāda veida projektam ir jābūt oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas sistēmas (CCS) vai līdzvērtīgām tehnoloģijām, kas samazina emisijas. Turklāt plāns paredz pakāpenisku esošo termoelektrisko iekārtu slēgšanu. Saskaņā ar prognozēm Čīles Enerģētikas ministrija, valsts sagaida, ka līdz 70. gadam vairāk nekā 2050% tās enerģijas matricas būs balstīta uz atjaunojamo enerģiju.
Lēmumu sākt šo procesu kopīgi pieņēma valsts galvenie elektroenerģijas uzņēmumi, piemēram, AES Andes, Colbún, Enel un Engie, un to atbalstīja valdība. Faktiski prezidentes Mišelas Bašelē pilnvaru laikā tika parakstīts līgums nebūvēt vairāk ogļu rūpnīcu bez emisiju uztveršanas tehnoloģijām un paātrināt esošo slēgšanu.
Iniciatīvas saskaņā ar Parīzes nolīgumu
Čīles dekarbonizācijas plāns ir saskaņots ar saistībām, kas uzņemtas Parīzes nolīgums. Saskaņā ar bijušā enerģētikas ministra Andrés Rebolledo teikto, Čīlē ir ārkārtas apstākļi atjaunojamās enerģijas attīstībai, galvenokārt pateicoties valstī bagātīgajiem saules un vēja resursiem. "Mēs esam izvirzījuši mērķi, ka līdz 2050. gadam 70–90% no mūsu matricas veidos atjaunojamie enerģijas avoti," viņš norādīja.
Šī optimistiskā pieeja ir atspoguļota arī jaunākajos datos: līdz 2022. atjaunojamās enerģijas Tie jau veidoja vairāk nekā 40% no elektroenerģijas ražošanas Čīlē, pārspējot ogles. Tās ir krasas izmaiņas salīdzinājumā ar situāciju 2014. gadā, kad šis rādītājs knapi sasniedza 7%.
Atjaunojamās enerģijas sasniegumi un izaicinājumi
Pašlaik saules enerģija ir visattīstītākā valstī, un ir īstenoti tādi liela mēroga projekti kā El Romero Solar saules elektrostacija, kas bija lielākā Latīņamerikā tās atklāšanas brīdī 2016. gadā. Šī 246 MWp elektrostacija ir bijusi galvenā tīras enerģijas konkurētspējas uzlabošana.
Elektroenerģijas ražošanas pieaugums no atjaunojamiem avotiem ir bijis ne tikai labvēlīgs videi, bet arī izrādījies ekonomiski izdevīgāks. Saskaņā ar ziņojumu par ietekmi uz ekonomiku, El Romero rūpnīca Tā lietderīgās lietošanas laikā ieguldīs vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru iekšzemes kopproduktā (IKP), dubultojot līdzvērtīgas ogļu rūpnīcas priekšrocības.
Progresīva ogļu likvidēšana
Tā kā astoņas ogļu rūpnīcas tiks slēgtas no 2019. līdz 2023. gadam un vēl divpadsmit plānotas 2025. gadā, Čīle paātrina gaitu pilnīgas dekarbonizācijas virzienā. Tomēr ir vismaz astoņas rūpnīcas, kurām joprojām nav saskaņots slēgšanas datums, kas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Čīlei tuvākajā nākotnē.
Viens no sarežģītākajiem gadījumiem ir Gvakoldas centrālais, lielākais ogļu enerģijas komplekss valstī, kuram vēl nav noteikts slēgšanas datums. Šī rūpnīca atrodas Huasco, “upurēšanas zonā”, un ir radījusi bažas par tās ietekmi uz vidi un lomu vietējā piesārņojumā. Šo rūpnīcu tuvumā esošās kopienas saskaras ne tikai ar veselības problēmām, kas izriet no piesārņojuma, piemēram, elpceļu slimībām, bet arī ar ekonomisko atkarību no šīm nozarēm.
Rūpnīcu slēgšana un pārveides iespējas
Viens no lielajiem jautājumiem ir, kas tiks darīts ar to rūpnīcu infrastruktūru, kuras tiek slēgtas. Šajā aspektā Čīli varētu iedvesmot starptautiski projekti. Piemēram, Vācijā ogļu rūpnīcas ir pārveidotas par termiskās noliktavas. Viena no iespējām, kas tiek pētīta, ir šo augu izmantošana saules enerģijas uzglabāšanai, izmantojot kausētus sāļus. Šī tehnoloģija ļautu Čīlei maksimāli izmantot atjaunojamos resursus, vienlaikus saglabājot daļu no esošās infrastruktūras.
Vēl viena iespēja, kas tiek apspriesta, ir augu pārveidošana ražošanai zaļais ūdeņradis. Lai gan šī pieeja rada problēmas, tā piedāvā arī nozīmīgas iespējas dekarbonizēt tādas nozares kā transports un smagā rūpniecība.
Sociālie un ekonomiskie izaicinājumi
Ogļu rūpnīcu slēgšana, lai gan pozitīva no vides viedokļa, arī rada sociālās un ekonomiskās problēmas. Daudzas teritorijas, kur šie augi atrodas, ir ekonomiski atkarīgi no tiem, lai nodrošinātu iztiku. Piemēram, Huasco reģionā vietējie zvejnieki un lauksaimnieki ir pauduši bažas par to, kā enerģijas pārveide ietekmēs viņu iztiku. Ir svarīgi, lai valdība risinātu šos jautājumus, izmantojot iekļaujošu politiku, kas piedāvā nodarbinātības iespējas tādās nozarēs kā atjaunojamā enerģija.
Lai mazinātu sociālo ietekmi, valdība ir noteikusi “Starpministriju komiteja taisnīgai sociālekoloģiskai pārejai”, kurā ietilpst Vides, Enerģētikas, Sociālās attīstības, Darba, Ekonomikas, Kalnrūpniecības un Veselības ministrijas. Šī komiteja cenšas nodrošināt, lai ogļu rūpnīcu slēgšana un pāreja uz tīru enerģiju tiktu veikta taisnīgi un godīgi attiecībā uz visām skartajām kopienām.
Dažas kopienas, piemēram, Huasco, saules enerģijas paplašināšanos uzskata par cerības gaismu. Tomēr ir paustas bažas par lielu saules enerģijas iekārtu izvietojumu lauksaimniecības un dzīvojamo rajonu tuvumā, tādēļ ir nepieciešama rūpīga plānošana, lai nodrošinātu, ka nerastos jauni sociālie konflikti.
Pāreja uz atjaunojamās enerģijas Tā Čīlei ir ne tikai atbildība pret vidi, bet arī ekonomiska iespēja. Tā kā valsts virzīs savu dekarbonizācijas plānu, tā saskarsies ar izaicinājumiem, taču tas pavērs arī jaunas iespējas konkurētspējīgākas, ilgtspējīgākas un taisnīgākas ekonomikas attīstībai.